Medības noteiktai sabiedrības daļai ir būtisks brīvā laika pavadīšanas veids, pat dzīvesveids. Taču arī medībās ir konkrēti noteikumi. Un kur noteikumi, tur arī pārkāpēji.
Nākamnedēļ noslēgsies medības ar dzinējiem, taču vēl to laikā “Druva” kopā ar Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītāju Jāni Ročānu un Valsts policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecāko inspektoru Ģirtu Fūrmani devās kārtējā profilaktiskajā medību noteikumu kontroles reidā.
Mednieki atbalsta spilgtas krāsas
Lai pastiprinātu drošību medībās, pagājušajā gadā tika ieviesta jauna norma – medniekiem pie virsdrēbju augšdaļas jābūt spilgtas krāsas elementiem. Arī dzinējiem jābūt apģērbā, kas spilgti izceļas apkārtnē. Par noteikumu neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība gan medniekiem, gan medību vadītājiem.
Ģ. Fūrmanis un J. Ročāns vērtē, ka lielākoties mednieki cenšas visus noteikumus ievērot. Kā problēmu J. Ročāns uzskata to, ka noteikumus mednieki iztulko dažādi. Piemēram, uzskatot, ka, lai mednieks būtu pamanāms, pietiek uzsiet šauru sarkanu lenti ap galvu, un noteikumi ievēroti.
Lielākā daļa satikto mednieku un dzinēju piekrīt prasības pamatotībai. Medību kolektīva “Vecpiebalga” pieredzējušais mednieks Atis Avens uzskata: “Prasības ir pamatotas. Spilgtas krāsas apģērbs patiešām ir vajadzīgs, un efektu varēja pamanīt jau pirmajās reizēs, kad pēc noteikumu spēkā stāšanās sākām vilkt spilgtas krāsas apģērbu. Iepriekš patiešām citus bija grūti pamanīt.”
Arī medību kolektīva “Dzērbene” dzinēja Inese Zariņa uzskata, ka spilgtie apģērbi palielinājuši drošību medībās. Viņa neslēpj, ka daļa mednieku pret noteikumiem ir kritiski, taču būtiskākais, ka cūka, kā arī citi medījamie dzīvnieki, krāsas neredz, netiek radīts risks, ka dzīvnieks varētu aizbēgt.
Bet reidā sastapāmies ar skeptiski noskaņotu vīru jau cienījamos gados, kurš cepuri gan bija uzlicis, tomēr spilgtā daļa bija redzama maz, mežā viņš diez vai būtu pamanāms. Par J. Ročāna un Ģ. Fūrmaņa aizrādījumu mednieks saīga un neatzina kļūmi.
J. Ročāns uzsver, ka šie noteikumi ir tikai pašu mednieku un dzinēju drošības labad, lai mednieks mednieku un dzinēju redzētu: “Diemžēl ik gadu Latvijā medībās kāds tiek sašauts. Šādi gadījumi notikuši arī Cēsu rajonā, pēdējais bija pirms vairākiem gadiem.”
Medībās alkoholam – nē
Lai gan pierasts ir uzskats, ka mednieki mīl iedzert pa graķītim, medībās no tā ir jāatturas. J. Ročāns uzskata: “Alkohols un ieroči ir nesa-vienojamas lietas. Jāizvēlas vai nu viens, vai otrs. Pēc medībām drīkst iedzert, taču ierocim tad jau jābūt mājās.”
Tomēr prakse rāda, ka ne visi mednieki šo noteikumu ievēro. Arī pērn gada nogalē mūsu rajonā trīs mednieki sodīti par alkohola lietošanu medībās. Diviem medniekiem bijušas 2,5 promiles, vienam – 1,9. Sekas neapdomīgajām medībām ar grādīgo ir medniekam “sāpīgas” – ieroču atļaujas anulēšana uz gadu, kā arī vēl gadu ilgs pārbaudes laiks.
Gan “Dzērbenes”, gan “Vecpiebalgas” medību kolektīva biedri, ar kuriem “Druva” satikās, atzina, ka noteikumu – nelietot medībās alkoholu -ievēro. Un tieši drošības dēļ. Lai nerastos ne mazākie uzmanības traucējumi.
Malu medniecību neatbalsta
Mednieki atzīst, ka medības ir īpašs process. Turklāt tieši process ir tas, kas piesaista šai nodarbei, mazāk iegūtais medījums.
Kolektīva “Vecpiebalga” biedri Atis Avens un Andrejs Grīnfelds atzīst, ka svaigs gaiss un laba kompānija ir pats patīkamākais, turklāt medniekiem ir arī citi darbi – ierīko barības lauciņus, piebaro dzīvniekus.
Šī paša kolektīva viens no jaunajiem medniekiem Sandis Černiševs, kurš medī trīs gadus, tam piekrīt. Viņam patīk arī dzīvnieku gaidīšana un ieklausīšanās meža skaņās.
Vaicāti par malu medniekiem, kolektīva biedri atzīst, ka diemžēl likuma pārkāpējus grūti atklāt, jo, apzinoties nelikumīgo darbību, medības tiek rūpīgi slēptas. A. Černiševs nosoda malumedniecību, īpaši jau malu medniekus, kuri nošauj grūsnus dzīvniekus.
I. Zariņa uzskata, ka liels malumednieku postījums – nogalināts dzīvnieks saudzēšanas laikā: “Viņi jau neskatās, vai nošauj sivēnmāti, kurai paliek sivēntiņi. Mazie taču vieni nevar izdzīvot. Pat divus gadus veci sivēni vēl nemāk labu migu sataisīt. Turklāt šādi mednieki mēdz dzīvnieku nogalināt un nogriezt tikai daļu, pārējo atstājot mežā. Tas nav normāli.”
J. Ročāns pastāstīja, ka malu medniecība notiek aizvien, tomēr to skaits samazinās. Ekonomiskā situācija gan malu medības varētu palielināt. Taču J. Ročāns un Ģ. Fūrmanis atzīst, ka medības nabadzības dēļ ir vien ļoti retos gadījumos. Lielākoties tas ir veids, kā gūt asas izjūtas.
J. Ročāns atklāja, ka pagājušajā gadā Valmieras rajonā sodīts kāds mednieks par cilpu likšanu, kas ir pretlikumīgi. Tas ir ne tikai liels pārkāpums, bet arī ļoti bīstama rīcība. J. Ročāns atminas, ka arī pats reiz iekļuvis cilpā. Par laimi, tā savilkusies ap krūtīm, ne ap kaklu. 2008. gadā Cēsu rajonā konstatēti:
41 pārkāpums pēc Administratīvo pārkāpuma kodeksa 181. panta “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana”.
Uzsākti pieci kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 112. panta “Nelikumīgas medības”.
Komentāri