Katru dienu Cēsīs pīles no Dubinskas dīķa dodas pārtikas meklējumos uz Raiņa ielas pretējo pusi.
Apkārtējo māju iedzīvotāji stāsta, ka nekad iepriekš Dubinskas dīķī nav redzējuši tik lielu pīļu baru. Vēlu vakaros tās lidojot uz Gauju, upē arī nakšņojot, bet līdz ar gaismu esot klāt, lai pulcētos dīķmalā, arī uz ietves.
Pīles ikdienas skrējienā aptur garāmgājējus un autovadītājus, jo nereti šķērso ielu, lai tuvējā pļaviņā meklētu kaut ko ēdamu. Bet no gājējiem tās cenšas izdiedelēt kādu maizes gabaliņu.
“Es dzīvoju Lapsu ielā, te reizēm tikai nonāku garām, tāpēc neko garšīgu putniņiem līdzi nenesu, bet pie mājas baroju baložus. Eju uz veikalu, skatos, kur lētāki putraimi, un pērku pa paciņai. Ziemas ir aukstas un prieks, ja redzi, ka putni paēduši un katru dienu blakus,” stāstīja Nadežda Vladimirova un piebilda, cēsnieki var tikai priecāties, ka vasarā pilsētā ir tik daudz koku un zaļās zonas, ka ir dīķi, kur putni atrod sev mājvietu arī ziemas salā.
“Brīvdienās redzam, ka barot pīlītes nāk ģimenes, bērniem pie rokas ir maisiņi un katrs vēlas kādu našķīti pīlītēm iedot. Mēs par viņām priecājamies ne tikai ziemā, bet arī vasarā. Ļoti pierasts un skaisti,” stāstīja Skaidrīte Kaduška, bet vietējie zina arī nepatīkamo. Esot reizes, kad pīlītes uz ceļa braucamās daļas nobrauktas, bet vēlās vakara stundās dažas pīles kļūstot par cepeti.
“Pīlītes ir pieradušas pie cilvēku labvēlības, pieradušas, ka tām dod ēst. Pils parkā taču arī ir pīles, bet tur nav tik daudz barotāju. Te reizēm stāv mašīnu rinda, bērni pīles baro, vecāki fotografē. Un diemžēl pīle jau neatšķir labo un ļauno,” tā Skaidrītes kundze.
Ja ilgāku laiku pastaigāsieties gar Dubinskas dīķi, tad redzēsiet to, ko ieraudzīja arī redakcijas fotogrāfs. Ik pa brīdim pīļu bariņš cenšas tikt pāri ielai- viena pēc otras, lēnā pīļu gājienā. Un ir brīži, kad šo gājēju pāreju ievēro vairāki autovadītāji. Pacietīgākie un dzīvniekus mīlošie. Ir jauka pieredze citviet laukos, dārziņu kooperatīvos, pie lauku skolām, bērni zīmē brīdinājuma zīmes autovadītājiem- jābrauc lēnāk, jo var gadīties daudz ežu vai vardīšu. Cēsu pilsētā šādu zīmi uzstādīt ne tikai nedrīkst, bet droši vien neviens par to pat neiedomājas. Tāpēc ir vien lūgums, braucot Dubinskas dīķa virzienā, atcerēties- te ir pīļu pastaigu vieta. Braukt lēnāk un priecāties par vairāk nekā simts mežapīļu dzīvesveidu.
Vēl ornitologi atgādina arī putnu mīļotājiem – ja mežapīles tiek piebarotas regulāri, tad ziemas viducī to nedrīkst pārtraukt, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā. Par barību meža pīlēm var izmantot maizi, tomēr daudz pilnvērtīgāki ir dažādi labības graudi, cieti vārītas biezputras, sasmalcināti, vislabāk vārīti kartupeļi un arī ozolzīles.
Komentāri