2009. gads pasludināts par Starptautisko astronomijas gadu. Ar moto “Visums taviem atklājumiem” ikviens aicināts pavērties debesīs un iesaistīties kādā pasākumā, kas ļauj vairāk uzzināt par debess spīdekļiem.
Šis gads astronomijā īpašs tāpēc, ka aprit 400 gadi, kopš Galileo Galilejs pirmoreiz veica astronomisko novērojumu ar teleskopu, aizsākot modernās astronomijas zinātnisko izpēti. Pasākumu rīkošanā iesaistījušies arī Latvijas astronomi, aicinot aktivitātes atbalstīt arī amatierus, kuru rīcībā ir teleskopi. 2.februārī daudzviet Latvijā ikvienam bija iespēja palūkoties debesīs caur teleskopa okulāru, ko piedāvāja astronomijas amatieri. Arī cēsniekiem bija šāda iespēja. Savu teleskopu rajona slimnīcas helikopteru laukumā bija uzstādījis astronomijas amatieris Aivars Lamberts. Šāds publisks zvaigžņotās debess vērošanas pasākums pēdējo 20 gadu laikā Cēsīs nav noticis. Astronoms teica paldies slimnīcas direktoram, ka atļāva šo vietu izmantot novērojumiem. Necerēti esot arī tas, ka pasākums izdevies ar pirmo reizi, jo laika apstākļi bija kā radīti novērojumiem.
Lai arī februāra vakars bija auksts, interesentu netrūka, un pāris stundu laikā šo iespēju izmantoja aptuveni 70 interesenti. Lieli un mazi tuvplānā varēja palūkoties uz Mēnesi, Venēru, kas šajā laikā ir īpaši spoža, un Oriona miglāju. A. Lamberts arī atbildēja uz jautājumiem, cilvēki varēja uzzināt dažas interesantas lietas, piemēram, ka arī Venērai ir fāzes gluži kā Mēnesim. Un tiešām, teleskopa okulārā planēta izskatījās pēc pusmēneša.
A. Lamberts pastāstīja, ka dažkārt cilvēki, ieskatoties teleskopā, ir vīlušies, jo pieraduši uzklikšķināt internetā un tur visu apskatīt lielās un krāsainās fotogrāfijās: “Teleskopā viss ir mazākos mērogos, bet skatīties debesīs ir pavisam kas cits. Tieši tas ir galvenais vilinājums amatieriem un, raugoties zvaigznēs, laiks paiet ātri.”
Jau apmēram gadu A.Lamberts piebiedrojies astronomu amatieru rindām, bet vēlme kaut ko vairāk uzzināt par kosmosa noslēpumiem bijusi jau bērnībā. Viņš norāda, ka Latvijā nav pārāk labvēlīgi apstākļi zvaigžņu pētīšanai, jo ļoti bieži laiks ir apmācies, un pat ja liekas, ka vakars būs labs, pēc pusstundas jau klāt mākoņi un novērojumi jāatliek.
Pirmdien pie debesīm spīdēja spožs Mēness, bet arī tam esot savas sliktās puses. Pozitīvais, ka var apskatīt šo debess ķermeni, negatīvais – tā spožā gaisma traucē redzēt miglājus, galaktikas.
“Vislabāk zvaigžņoto debesi vērot skaidrās bezmēness naktīs kaut kur ārpus pilsētas, lai netraucē ielu un māju apgaismojums. Te gan gadās kuriozi. Rudenī aizgāju uz mazdārziņu teritoriju, uzstādīju teleskopu, te pienāk tante un dusmīgi prasa, ka es daru. Saku, ka skatos zvaigznēs. Viņa saka – nevar būt, domājot, ka esmu zaglis. Parādīju teleskopu, un viņa saprata, bet izrādās, ka pirms neilga laika tieši viņas dārzs bija apzagts,” atceras A. Lamberts.
Šī bija pirmā publiskā zvaigžņu vērošanas akcija Cēsīs, bet droši vien ne pēdējā. Ja laiks būs labvēlīgs, arī 9.februārī laukumā pie rajona slimnīcas tiks uzstādīts teleskops. Pasākumi paredzami arī gada otrajā pusē.
Komentāri