Papētot aptieku un ģimenes ārstu pieejamību laukos, „Druva” secināja, ka laucinieki iemācījušies slimošanu pakārtot aptieku un ģimenes ārstu darba laikam.
SIA „Taurenes aptieka” vadītāja Dace Strazdiņa stāsta, lai lauku aptiekas pastāvētu, svarīgi vairāki priekšnosacījumi. Viens – aptiekas atrašanās vieta. Ne mazāk svarīga ir sadarbība ar ģimenes ārstu.
„Taurenē aptieka darbojas jau 26 gadus, domāju, pastāvēsim arī turpmāk. Taurenieši aptieku ir iecienījuši. Ja kādas zāles nepieciešamas, nāk un pērk. Turklāt pirktspēju nav mazinājis arī medikamentu sadārdzinājums. Ja cilvēki saslimst, ārstējas,” saka D. Strazdiņa un nenoliedz, ka lauku aptiekām galvenais ir izdzīvošana, bet uzsver, ka aptiekāram laukos jābūt arī tādam, kuram cilvēki uzticas un ar kuru labprāt vēlas parunāties.
Nedaudz citādā situācijā ir Drustu IU „Intas aptieka”, kura ik dienas strādā vien divas stundas. Aptiekas vadītāja Inta Lipska neslēpj, ka par peļņu vispār nav ne mazākās runas. Labi, ja dienā ienāk trīs, četri cilvēki. Ir klusās dienas, kad aptiekā neienāk neviens.
„Esmu pensionāre, saņemu pensiju, un aptieka ir mana sirdslieta. To turu savai dvēseli. Protams, sanāk palīdzēt arī kādam drustēnietim, kurš nekur tālāk netiek, lai nepieciešamos medikamentus iegādātos. Taču pieļauju, ka šis ir pēdējais aptiekas darba gads, jo runā, ka ar nākamo gadu aptiekāriem daudz kas būs jādara elektroniski, bet es to izdarīt noteikti vairs nevarēšu. Ne man datora, ne interneta, ne es spēšu to vairs visu apgūt,” saka aptiekāre un pastāsta, ka kādreiz arī ārpus darba laika cenšas palīdzēt pagasta ļaudīm, ja vien var. Viņa dalās pārdomās, ka laukos medicīna nav no pieejamākajiem pakalpojumiem.
„Raunā ir aptieka, un novadā tā paliks vienīgā. Arī pie zobārsta var braukt uz Raunu. Kaut kādas iespējas drustēniešiem jau būs,” saka I. Lipska.
Daudz labākā situācijā ir Nītaures pagasta aptieka SIA „Cerība A. G.” Līdzīpašniece Alla Vasiļevska stāsta, ka vietējie aptieku iecienījuši. Turklāt filiāle izveidota arī Skujenes pagastā, kura strādā reizi nedēļā.
„Filiāle Skujenē mums darbojas jau sešus gadus. Iepriekš aptieka strādāja trīs reizes nedēļā, šobrīd darbiniece ir bērna kopšanas atvaļinājumā, mēs, viena vai otra īpašniece, braucam turp tikai reizi nedēļā,” saka A. Vasiļevska un, vērtējot lauku aptieku atšķirīgo situāciju, saka- lauku aptieku liktenis cieši saistīts ar ģimenes ārstu darbību pagastā. „Galvenokārt cilvēki pērk ārsta parakstītus recepšu medikamentus. Vitamīnus un profilaktiskus preparātus patlaban pērk daudz mazāk,” saka aptiekāre un skaidro, lai arī filiālē Skujenē pircēji ir, taču ar pārdoto var tikai savilkt galus.
„Nītaures aptieka noteikti ir spēcīgāka. Tā vēl uztur veikaliņu, kas atrodas ēkas otrajā stāvā, kuram pircēju skaits ir sarucis krietni vairāk nekā aptiekai. Cilvēki tagad iegādājas galvenokārt pirmās nepieciešamības preces. Niekiem un sīkumiem naudas vairs neatliek,” vērtē A. Vasiļevska.
Arī „Ilmas aptiekas” filiāle Zaubē par klientu trūkumu sūdzēties nevar. Aptieka strādā katru darba dienu. Arī ģimenes ārsts pagastā pieņem ik dienas. Filiāles vadītāja Janīna Kalteniece saka: „Jūtos cilvēkiem vajadzīga. Dienā apkalpoju vidēji pāris desmitus pircēju. Mēneša beigas varbūt ir klusākas. Iespējams, aptiekā iepērkas tik daudz cilvēku, jo esam nomalē un cilvēkiem nav iespēju aizbraukt līdz lielākām apdzīvotām vietām,” pārdomās dalās Janīna Kalteniece.
Mārsnēnu pagastā aptieka balansē uz naža asmens. SIA „Mārsnēnu aptieka” aptiekas vadītāja Vita Lāce atzīst -iet slikti. „Nav darba, nav naudas. Ģimenes ārsts pacientus pagastā pieņem reizi mēnesī, bērnu ārsts divas reizes. Katrs ārstējas, kā var. Labi, ka ārsta palīgs strādā pagastā, nepieciešamības gadījumā spēj ko līdzēt,” saka V. Lāce, neslēpjot, ka ir dienas, kad aptiekā iegriežas vien pāris cilvēki.
“Peļņas nav nekādas. Esmu pensionāre, saņemu pensiju, tādēļ varu atļauties te strādāt. Taču, cik ilgi Mārsnēnos aptieka pastāvēs, grūti teikt. Iespējams, ka ar laiku tādas pagastā vairs nebūs,” tā V. Lāce.
Komentāri