Visu pagājušo nedēļu Kaives pašvaldības Skujenes pamatskolā viesojās pedagogi no Grieķijas, Čehijas un Ungārijas, lai kopīgiem spēkiem uzrakstītu pieteikumu Eiropas Savienības programmai Comenius. Ja projektu īstenos, turpmākajos divos gados būs iespēja iepazīt vienam otra kultūru un tradīcijas.
Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa stāsta, ka viens projekts Kaives skolēniem un pedagogiem jau aiz muguras. Iepriekšējo trīs gadu laikā iepazītas zviedru un vācu tradīcijas. Tagad top jauns pieteikums kopā ar citām Eiropas valstīm un tiek meklēti citi projekta partneri.
„Mūsu potenciālie projekta partneri ir arī Rumānija, Bulgārija, Slovēnija un Portugāle. Bet pedagogi no šīm valstīm diemžēl atbraukt nevarēja, jo nedabūja finansējumu projekta sagatavošanās vizītei. Bet mēs, tie, kas satikāmies, projektu rakstām, un jācer, ka to vasarā apstiprinās,” saka A. Lukstiņa.
Grieķiete Dimitra Ekatomati „Druvai” atzina, ka Latvijas daba un laipnie cilvēki viņu patiešām pārsteiguši. Arī bargā ziema nav izrādījusies tik briesmīga, kā licies pirms braukšanas uz iepriekš nezināmo Baltijas valsti.
„Atšķirības saskatu arī skolu dzīvē, ne tikai klimatiskajos apstākļos. Arī mēs esam lauku skolu skolotāji, bet mums klašu ar tik mazu skolēnu skaitu nav. Taču redzam, ka tas ir jauki. Skolotāji un skolēni jūtas ļoti tuvi. Skolā ir īpaša gaiša aura. Domāju, ka daudzas labas lietas aizvedīsim uz Grieķiju, ceram, ka izdosies projektu realizēt un arī grieķu bērni varēs vēlāk atbraukt uz šo brīnišķīgi valsti,” teica pedagoģe no Grieķijas.
Čehu skolas direktors Karels Pribils arī neslēpa sajūsmu, sakot, ka Latvijā ir pirmo reizi. Iepriekš daudz neko par šo mazo piejūras valsti nav zinājis.
„Mani pārsteidza skaistā Rīga, arī Cēsis. Pie jums ir arī tāda ziema, kādu mēs pēdējos 15 gadus neesam redzējuši. No rīta, braucot uz skolu, redzēju ceļmalā lapsu, kas arī bija patīkams pārsteigums. Čehijā lapsas tikai zoodārzos vairs aplūkojamas,” sacīja ārzemju viesis un dalījās pārdomās arī par abu valstu skolu atšķirībām: „Lauku skolās ir maz bērnu, bet redzu, ka viņi jūtas daudz mierīgāki un nosvērtāki. Visi viens otru pazīst, jo kopā auguši no mazām dienām. Redzējām skolā arī skaistu koncertu, kur skolēni, tērpušies tautastērpos, dejoja un dziedāja. Pie mums tas vairs nav redzams. Mūsu skolēni diemžēl tādas dejas nedejo. Tā ka jāsaka – pozitīvu iespaidu ir daudz. Jācer, ka projektu atbalstīs un mēs turpmākos divus gadus varēsim kopā strādāt un viens otra tradīcijas iepazīt. Un tas būs interesanti ne tikai bērniem, bet arī pedagogiem, kuri arī nemaz daudz ko par citām Eiropas valstīm nezina.”
Direktore A. Lukstiņa gan neslēpj bažas par skolas nākotni, taču atzīst, ka darbs mācību iestādē tā vienkārši apstāties nevar.
„Ceru, ka Skujenes pamatskola darbu turpinās. Ja ne, diemžēl projektu līdz galam realizēt nevarēsim,” saka direktore un neslēpj, ka viņai sāp sirds par to, kā valstī tiek reorganizēta izglītības sistēma, nemaz nedomājot par lauku bērniem un pedagogiem.
Komentāri