Liene Lote Grizāne Mednieku kolektīva „Kaive” vadītājs Tālis Ješkins kolektīvā darbojas kopš 1987. gada, bet to vada 16 gadus.
Mednieks, vaicāts par kolektīvu, stāsta, ka tajā vēl nesen bijuši 22 mednieki. Šobrīd palikuši vien seši – pamatsastāvs.
„Daļa mednieku izdomāja, ka veidos savu kolektīvu, un to medību likums neaizliedz. Puiši atdalījās un mūsu medību teritorijas vidū izveidoja vēl vienu kolektīvu. No vienas puses tas ir absurds valstiskā līmenī – kurš katrs, kam nav slinkums, var veidot jaunu kolektīvu. Domāju, tas nav pareizi. Tagad arī paši pārskatām medību teritorijas, cenšamies vienoties un rast kompromisu. Un patiesībā šādas lietas nereti šķeļ medniekus, kas nav vajadzīgs,” pārdomās dalās mednieks, stāstot, ka Kaivē darbojas pieci medību kolektīvi.
Aizvadītā sezona „Kaives” kolektīvam bijusi veiksmīga. Nomedīts viss iedalītais aļņu un briežu skaits. T. Ješkins uzsver, ka mednieki sen vairs neiet “gaļas medībās”.
„Domājam, ko šaut. Lai dzīvnieki vairojas. Medījam tā, lai uzlabotu dzīvnieku kvalitāti, vērtējam, kā pareizāk dzīvniekus piebarot. Lai būtu labāki ragi, aļņiem un briežiem pie barotavām izliekam sāli. Vedam mežā siena ruļļus. Un jāsaka – pēdējos gados dzīvnieku ir krietni vairāk. 90. gadu sākumā, kad bija bargas ziemas, pazuda stirnu buki. Tos pēc tam vismaz četrus gadus nevarēja atrast. Aļņu vienmēr mūsu mežos bijis daudz. Arī lūšu. Vilki gan mūsu pusē manīti nav, un tas labi. Tiklīdz mežā parādās plēsējs – vilks -, pārējie meža dzīvnieki kļūst tramīgi. Tiek apkosti mežacūku sivēni. Dzīvnieki tiek iztramdīti,” saka mednieks un min, ka vienam lūsim gadā nepieciešamas 60 stirnas. „Tad atliek vien parēķināt, ko nozīmē, ja medību teritorijā ir četri, pieci lūši,” bilst mednieks.
Jautāts par personīgajām trofejām, T.Ješkins rāda lūša izbāzeni, kas rotā istabu.
„To saucu par Lūsiju. Pirms diviem gadiem nomedīju pie Skujenes – Kaives medību robežas. Dzīvnieks nāca uz barotavu. Sēdēju uz gaidi, medīju mežacūkas, tad pēkšņi ieraudzīju lūsi. Pirmo reizi dzīvā dabā redzēju šo dzīvnieku. Un trāpījums bija veiksmīgs. Šajā sezonā mēģināju nomedīt vēl vienu, bet aizšāvu garām,” smaidot saka mednieks un teic: „Medības man ir aizraušanās, azarts un atpūta. Tas ir mans dzīvesveids. Arī trofeju netrūkst. Dzīvnieku ragu daudz, bet visu istabu sienas ar tiem aizlikt nevar. Kad uzcelšu pirtiņu, tur gan visus ragus vienkopus salikšu.”
Komentāri