No 1. marta stājas spēkā Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka būtiski pieaugs pacientu iemaksas, ejot pie ārsta vai atveseļojoties stacionārā. Atgādinām, ka jau no pirmdienas par ģimenes ārsta ambulatoru apmeklējumu būs jāmaksā lats, par speciālista apmeklējumu ambulatori pieci lati, bet par ārstēšanos slimnīcā 12 lati dienā.
Tieši par sadārdzinājumu ārstēšanās izmaksām stacionārā visvairāk ir sašutuši paši mediķi, slimnīcu vadītāji un sociālo dienestu darbinieki. Un ir bažas, ka plānveida pacientu skaits būtiski saruks, bet tie, kuriem ārstēšanās būs nepieciešama akūtos gadījumos, par stacionāra pakalpojumiem vienkārši nespēs samaksāt. Četras, piecas dienas slimnīcā jau var izmaksāt gandrīz pusi pensijas vai bezdarbnieka pabalsta.
Arī Cēsu rajona slimnīcas vadība kaļ īslaicīgus un ilglaicīgus plānus, lai izdotos saglabāt pilnvērtīgu, kvalitatīvu stacionāra darbu un ieviest gan jaunus pakalpojumus, gan iegādāties jaunas tehnoloģijas un uzlabot infrastruktūru.
“Krasās finansējuma izmaiņas ir izjaukušas darba ritmu. Stacionārs arī budžetu zina vien līdz marta beigām. Jau esam gājuši līdzekļu optimizācijas ceļu. Nācās apvienot dzemdību un ginekoloģisko nodaļu, ir mazāk štata vietu. Taupām līdzekļus arī citādi, daudziem ikdienas izdevumiem,” rajona padomes sēdē, izvērtējot slimnīcas darba un attīstības iespējas, pašvaldību vadītājus informēja Cēsu rajona slimnīcas direktors Guntars Kniksts un piebilda, ka ļoti daudz jāizdara līdz 1. jūlijam, kad slimnīca darbu turpinās kā Cēsu novada pārziņā esoša iestāde, atbilstoši rajona padomes reorganizācijas plānam.
“Laika nav daudz. Mēs sarunājamies ar kolēģiem Smiltenes, Limbažu slimnīcā, arī pašvaldību līmenī, lai panāktu vienošanos par sadarbību un, iespējams, tuvākajā nākotnē veidotu slimnīcu apvienību. Mums ir svarīga reģiona pacientu piesaiste, arī valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma pieaugums, bet mazākajām blakus rajonu slimnīcām ir būtiski palikt tirgū, nodrošināt pakalpojumus. Sadarbojoties mēs iegūtu gan kompetentus kolēģus, gan bāzi, lai varētu dažādot pakalpojumus un nodrošināt to pieejamību gan pilsētu, gan lauku iedzīvotājiem. Mūs interesē pacientu skaitu palielināt un strādāt reģiona cilvēkiem. Jāatgādina, ka slimnīcu apvienošanu atbalsta Veselības ministrija un veicina labprātīgu stacionāru apvienošanos procesus, atbalstot ar finanšu bonusu. Sadarbība ir ļoti nozīmīga, lai sekmētos Cēsu slimnīcas attīstība, ” skaidroja Guntars Kniksts, kurš jau trīs mēnešus nostrādājis Cēsu slimnīcā un, beidzoties pārbaudes laikam, apstiprināts par tās direktoru.
Nav atmests arī plāns par iestādes rekonstrukciju, izmantojot ERAF līdzekļus. Runa ir par to, ka nepieciešams paplašināt slimnīcu, būvējot vēl vienu korpusu, bet, tā kā kopējais finansējums šādiem mērķiem ir sarucis, rūpīgi jāplāno būvniecības apjoms.
“Vislabāk arī tehnisko projektu varēs izstrādāt, ja zināsim, kāda pacientu aprite būs tuvākajos gados,” tā G. Kniksts.
Komentāri