Tēvu un dēlu attiecības bijušas aktuālas visos laikos. Tās pētījuši un analizējuši psihologi, par tām rakstītas grāmatas, uzņemtas filmas. Bet vislabākā liecība ir reālie piemēri, tepat mūsu vidū.
Tālu nav jāmeklē, vai ikvienam zināma mūsu motobraucēju dinastija Jānis un Kristers Serģis. Tēvs un dēls, kuri papildina viens otru. Kristers savulaik turpināja tēva Jāņa iesākto moto trasēs, iznesot Serģu uzvārdu pasaules trasēs. Un, kā apgalvo Kristers, visos šajos gados abu attiecības bijušas
nemainīgi labas un stipras: “Ar tēvu vienmēr esam sapratušies, mums nekad nav bijuši diametrāli pretēji uzskati. Tēvs man bijis piemērs. Viņš palīdzējis man sasniegt tās virsotnes, kurās esmu bijis. Viņa nopelns manā dzīvē ir milzīgs.
Kopš bērnības viņš bijis mans draugs un atbalsts. Zināmu laiku gribēju līdzināties tētim, pieaugot radās citas domas, bet vienmēr esmu uzklausījis un respektējis tēva viedokli. Viņš bija tas, kurš mūs ieveda lielajā sporta, bija galvenais ģenerators. Kad tēvam radās veselības problēmas un viņš nevarēja būt blakus, sapratu, ka viss jādara pašam. Bet viņš bija
tik daudz jau devis, ka varēju turpināt tēva iesākto.
Dzīvojam blakus un cenšamies viens otram ikdienā palīdzēt. Esam priecīgi, ka katru dienu varam satikties, parunāties. Varu prasīt viņam padomu vai palīdzību, un zinu, ka nekad neatteiks. Uz tēvu varu pilnībā paļauties, zinu, ka nebūs tā – apsolīs, bet neizdarīs. Šādu solītāju un nedarītāju netrūkst, bet tēvs, ja būs ko teicis – izdarīs. Cenšos arī no savas puses iespējami viņam palīdzēt, jo tikai šādi – atbalstot vienam otru – iespējams būt tādās attiecībās, kādas ir mūsu starpā.
Droši varu teikt, ka liktenis man bijis labvēlīgs. Paveicies, ka man ir tāds tēvs, un ceru, ka viņš to pašu var teikt par dēlu.”
Komentāri