Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Cēsnieki tiekas pie aptiekas

Druva
00:00
28.02.2009
19
200902280030529632

Pirms 18 gadiem farmaceite Dace Mačuka atvēra pirmo privāto aptieku Latvijā.

Cēsu Centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka šo gadu laikā ir saņēmusi darba novērtējumu valsts mērogā – Gada farmaceita titulu, “Grindex” medaļu par ieguldījumu farmācijā un Veselības ministrijas atzinības rakstu par ieguldījumu farmaceitiskās aprūpes attīstībā lauku aptiekās. Viņa darbojusies Latvijas farmaceitu biedrības valdē, kur bijusi arī lauku aptieku sekcijas vadītāja, un ir viena no Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības dibinātājām. – Ja vēlreiz būtu 1991. gads un jūs būtu izvēles priekšā – būt vai nebūt privātajai aptiekai. Kāda būtu jūsu atbilde? – Nenožēloju padarīto un atbilde noteikti ir – jā. Tā bija pareizākā izvēle – strādāt privāti, taupīt līdzekļus no nopelnītā, likt santīmu pie santīma un iet šajā biznesā uz priekšu. Attīstīties un paplašināties. Neviens jau priekšā nepateica, kā laiki mainīsies, kas notiks, bet man bija skaidrs, ka jāstrādā. Mēs izveidojām ģimenes uzņēmumu. Bija un ir jāplāno, daudz un grūti jāstrādā, jo bērnus vajadzēja skolot. – Kas notika ar aptiekām, kuras neprivatizēja? – Ir pagājuši 18 gadi kopš pārmaiņām, un valstij vairs nepieder neviena aptieka. Izņemot vien tās, kas turpina darbu stacionāros. Daudzas aptiekas ir pievienojušās kādam no lielajiem aptieku tīkliem, kuru vadība ir Rīgā, kādas iekļāvušās mazākās aptieku apvienībās, bet tās darbojas joprojām. Aptiekas nekad nav bijušas bankrota vilnī. Savu darbību ir beigušas dažas lauku aptiekas, jo tur vairs nav farmaceita. – Kā pašlaik izdzīvo lauku aptiekas? – Ir ļoti sarežģīti. Pazīstu kolēģes Cēsu rajonā un arī citviet Latvijā, kuras dienā aptiekā var ietirgot vien četrus latus, ir aptiekas, kurās dažu dienu neviens klients neienāk. Labāk klājas aptiekām, kur pagastos regulāri pieņem ģimenes ārsts, bet, ja tas atbrauc vien reizi nedēļā? Var jau teikt, ka cilvēki laukos tāpat dzīvos un medikamentus pirks, bet situācija ir mainījusies. Nākotne ir tām aptiekām, kur pašos pagastu centros pulsē dzīve – ir skola, veikali, kultūras nams. Lai precei būtu noiets, ir vajadzīgs pircējs, bet mainās cilvēku iepirkšanās tradīcijas – reizi nedēļā atbrauc uz pilsētu, lielveikalos sapērk visu nepieciešamo, ienāk arī pēc zālēm aptiekā. – Pieminējāt aptieku tīklus un apvienības. Jūs lepojaties, ka esat ne vien privātās aptiekas vadītāja, bet arī neatkarīgas aptiekas īpašniece? – Jā, aptieka pieder mums abiem ar dzīvesbiedru , un mēs neesam iesaistījušies nekādās apvienībās. – Kādi ir neatkarības plusi un mīnusi? – Varu minēt tikai plusus, mīnusu, manuprāt, nav. Man nav jāievēro nekādi kopīgi preču apgrozījuma, atlaižu nosacījumi. Esmu noturējusies pozīcijā –

neviens nevar diktēt, kādus medikamentus pirkt, kādus pārdot, kādos plauktos izvietot. Es vados tikai pēc tā, kas nepieciešams pircējam. Un privāta, neatkarīga aptieka ir ļoti personiska. – Jūs pieminējāt atlaides. Vai tad jūsu pircējs pēc lētākām zālēm neilgojas? – Mēs nedodam atlaides, bet mēs cenšamies lētāk iepirkt zāles, lai mums būtu zemākas cenas. Un es nevaru izturēt mānīšanos. Man nepatīk, ka iestāsta cilvēkiem – iedodu tev atlaidi, bet nepasaka, ka man patiesībā ir augstākas medikamentu

realizācijas cenas. – Esat arī strikti par to, ka aptiekas būtu jāvada cilvēkam, kurš pēc izglītības ir farmaceits. – Aptiekas vienmēr vadīs cilvēks, kuram ir farmaceitiskā izglītība. Un domāju, ka aptiekām arī vajadzētu piederēt tikai speciālistam ar farmaceitisku izglītību. Daudzviet diemžēl tā vairs nav. Aptieka nav veikals, kas var piederēt ikvienam. Bet ar aptieku tīkliem tā ir noticis. Droši vien tāpēc diskutē par to, vai noteikumi jāmaina, vai tie drīkst palikt tādi, kā līdz šim. – Vai šobrīd krasi mainās medikamentu, uztura bagātinātāju pārdošanas apjoms? – Noteikti būs tā, ka kādu brīdi arī cilvēki pirks mazāk zāles, bet par to nevajadzētu satraukties. Man jau liekas, ka tās arī nav jāēd kā maize. Cilvēki palaižas slinkumā. Nekā citādi sev nepalīdz, kā vien iedzerot tableti. Man kā aptiekas vadītājai par to nemaz nenāktos runāt, bet ir jāpadomā par pareizu ēšanas režīmu, par kustībām. Pati divas reizes nedēļā eju vingrot. Tas nav lēti. Taču, ja nav naudiņas, var aiziet uz nodarbībām dažas reizes, iemācīties vingrojumus un turpināt mājās. Nevar uzēst resnu vēderu, tad žēloties, ka sāp mugura un tikai iet pie ārsta pēc receptes. Lasīju kāda vācu ārsta piemēru. Viņš teicis pacientiem: “Kamēr jūs ar mani kopā nedosieties rīta skrējienā, es jums nekādas valsts kompensējamās zāles nerakstīšu!” Drakoniski, bet ne bez pamata. – Latvijas iedzīvotāji esot vieni no lielākajiem medikamentu un uztura bagātinātāju patērētājiem Eiropā. – Cilvēks jau vienmēr darīs, kā būs izdomājis, un arī aptiekā necenšamies atrunāt no uztura bagātinātāju iegādes. Cilvēkam var šķist, ka mēs viņam nepalīdzam. Taču man tiešām ir žēl gados veco cilvēku, kuri noskatās reklāmu, nāk un prasa uztura bagātinātājus par augstu cenu. Es taču zinu, ka viņu vecumā tie profilaksei nepalīdzēs. Man gribas teikt – nopērciet labāk daudz augļu, vēl

kaut ko veselīgu un baudiet kārtīgu maltīti par šo pašu naudu. – Sabiedrība kļūstot arvien slimāka. Un aptiekā ir pierādījums – gandrīz trešdaļa medikamentu pret valsts kompensējamo zāļu receptēm. – Jūs vaicājāt – kā cilvēku pirktspēja ietekmēs aptieku? Noteikti ne tik graujoši kā situācija, ja valsts kādā brīdī nespēs samaksāt aptiekām par slimniekiem izsniegtajiem kompensējamiem medikamentiem. Cilvēki būs atnākuši, zāles saņēmuši, bet mēs slīgsim zaudējumos, jo, kad kompensējamos medikamentus pasūtām, par tiem mūsu aptieka nākamajā dienā norēķinās. Kompensējamās zāles ir dārgas. Šī situācija mani satrauc. – Krīze jūs neskar arī citādi – nav jābažījas par peļņu, par darbinieku algām? – Mums ir ļoti labs kolektīvs, profesionālas kolēģes ar milzu pieredzi. Divas pat bijušas lielu aptieku vadītājas Rīgā un viena Vecpiebalgā. Pēc pensionēšanās kolēģes darbu turpina pie mums, un labi, ka tā. Man liekas, ka mūsu atalgojums ir konkurētspējīgs un ne no viena darbinieka arī neatteikšos. Cita lieta – es labprāt vēlētos darbā pieņemt kādu jaunu kolēģi, bet trūkst. Joprojām farmaceiti pēc izglītības iegūšanas labprātāk izvēlas darbu zāļu izplatītājfirmās. Brauc pie manis jaunas meitenes, zinošas, un piedāvā medikamentus. Man tā ir ļoti žēl. – Tas, ka medikamentus izplata diplomēti farmaceiti un ārsti, nav jaunums. – Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka mūsu dēli izstudēja medicīnu un abi strādā profesijā. Mareks ir traumatologs Vidzemes slimnīcā, bet Ronalds ir rezidents. Viņš izvēlējies onkoloģiju un līdzdarbojas ārstiem Gaiļezerā. Man grūti pateikt, kāpēc viņi abi izvēlējās būt ārsti, bet ļoti par šo izvēli priecājos. Viņi palīdzēs cilvēkiem. Ārsta darbs ir ļoti grūts, atbildīgs. Tāpēc man ir skumji, ka cilvēkiem ir tik grūti ārsta apmeklējumam iztērēt dažus latus. Man abi bērni, lai tiktu pie tik augstvērtīga diploma un zināšanām, būs studējuši 11 gadus. Kurā specialitātē vēl ir tik garas studijas ? Diemžēl padomju laika domāšana cilvēkos mainās ļoti lēni. Pie friziera samaksāt piecus latus nav nekas. Nav arī pareizi domāt – zālēm jābūt lētām. Maizīti ir grūti izcept, bet cik cilvēku – zinātnieki, pētnieki – strādā, lai izgudrotu un ražotu medikamentu, kas ārstē slimnieku? Zāles nevar būt lētas. – Vai aptiekā interesējas arī par Latvijas preci? – Mūsu aptiekā ir ļoti plašs sortiments, un noteikti var izvēlēties arī Latvijā ražotus medikamentus. Cilvēki arī interesējas un prasa. Visejošākās ir Latvijā ražotās mikstūras, sīrupiņi un tējas. Par dr. Tereško tēju maisījumiem ir vislabākās atsauksmes. Tā kā dakteris ir Cēsu cilvēks un zinu, cik viņš rūpīgi un apzinīgi tos gatavo, varu droši pircējiem ieteikt. Šo gadu laikā ir izveidojusies pastāvīga klientūra. Cilvēki nāk, jo zina, ka varēs iegādāties to, kas nepieciešams. Mēs mudinām uz mūsu aptieku nākt arī gados jaunākus cilvēkus. Jaunās ģimenes pie mums var iegādāties par lētāku samaksu pamperus, piena maisījumus. – Jūs ne reizi vien sarunas laikā sakāt – Mačuku aptieka. – Tā tas arī ir. Mēs abi ar vīru šeit esam no agra rīta līdz vēlam vakaram. Mēs ēku būvējām saimnieciskā kārtā, un Jānis, kā sertificēts būvinženieris, vadīja visus celtniecības darbus un šobrīd to uztur saimnieciskā kārtībā. Viņš tagad ir arī aptiekas ekonomists un SIA direktors, bet es varu vairāk ļauties farmācijas lietām. Visus šos gadus bijis tā – vakaros palaižam darbinieces ātrāk mājās un paši pēc vienpadsmitiem vakarā, kad beidzies darba laiks, slēdzam durvis. Tā katru dienu, arī brīvdienās. Un ziniet, kā vēl ir sanācis? Nekad nebūtu iedomājušies! Mūsu aptiekas logi katru dienu, arī svētkos, gandrīz līdz pusnaktij ir gaiši, un cilvēki te sarunā tikšanās vietu. Viņi nesaka – satiekamies centrā. Viņi saka – gaidu tevi pie aptiekas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
35

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
296

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
521

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
77

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi