Jau gandrīz nedēļu par veselības aprūpes pakalpojumiem pacienti maksā daudz augstāku cenu nekā iepriekš. Pašvaldību sociālie darbinieki sašutuši, ka budžetā trūks vai vispār nebūs līdzekļu to pabalstu izmaksai, kas bija noteikti kā atbalsts iedzīvotājiem, kuriem no pašu kabatas ir nereāli apmaksāt visus ārstēšanās izdevumus. Daudzās pašvaldībās šāda pabalsta izmaksa jau nogriezta, jo būtiski samazinājies kopējais budžets, turklāt jau daudz līdzekļu jāatlicina sociālajai sfērai, nodrošinot valsts noteikto pabalstu izmaksu trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Mediķi neslēpj, ka tikai tamdēļ, ka cilvēki neies pie ārsta laikus, jo baidīsies, ka pakalpojumus nespēs apmaksāt, pieaugs ielaisto un akūto slimību gadījumu skaits. Tā kā visbūtiskāk paaugstinātas pacientu iemaksas par ārstēšanos stacionārā, tad arī Cēsu rajona slimnīcas vadībai jāaizdomājas – kas notiks, ja iedzīvotāji, domājot par to, ka līdzekļi vēl vajadzīgi komunālajiem maksājumiem, medikamentiem un pārtikai, no slimnīcas dosies prom, par ārstēšanos nesamaksājot.
Pie durvīm klauvēs parādpiedzinējs
Līdz šim vairāk dzirdēts, ka, izmantojot parādu piedzinējus, ar klientiem – nemaksātājiem tiek galā līzingkompānijas, bankas. Jau pērn ne tikai Cēsu, bet arī citu rajonu slimnīcu vadītāji sacījuši- diemžēl, bet ar parādpiedzinējiem nāksies sadarboties, jo valsts no sevis noņēmusi daļu finansiālās atbildības un lielāku finansiālo nastu uzlikusi iedzīvotāju pleciem. Stacionārs ir ķīlnieks- tam valsts noteiktā samaksa jāiekasē. Ja tas neizdodas, jācieš finansiāli zaudējumi, ko slimnīcas nedrīkst atļauties.
“Mūsu slimnīcas pacienti bijuši ļoti apzinīgi. Droši vien tas tāpēc, ka pie mums vairāk ārstējas lauku cilvēki, viņi ir pateicīgi un atbildīgi. Daudzās nodaļās ārstējas pensionāri, un viņi ļoti cenšas arī no niecīgās pensijas par visu samaksāt, bet, ja cilvēks saka, ka nespēj samaksāt par ārstēšanos, jo viņam nav naudas un vispār nekā nav, tad to mums valsts liek pārbaudīt. Slimnīca nedrīkst pateikt – nepaņēmām par pakalpojumu naudu, jo cilvēkam tās nebija. Tāpēc jāsadarbojas ar parādu piedzinējfirmām, kas pacienta maksātspēju pārbauda,” paskaidroja Cēsu rajona slimnīcas direktors Guntars Kniksts un piekrita, ka teorētiski tas nozīmē – cilvēka īpašums ir māja, mašīna, pat govs kūtī, ko var apķīlāt.
“Tā tas ir, bet ceram, ka līdz tam nenonāksim. Jātiek jau ir galā ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Ja pensionārs, bezdarbnieks nespēs par pakalpojumu samaksāt uzreiz 60 vai simts latus, viņš varēs maksāt pa daļām konkrētā termiņā,” paskaidroja Guntars Kniksts, bet piebilda, ka katrs gadījums tiks vērtēts individuāli. Slimnīca tomēr nodarbojas ar medicīnisko pakalpojumu sniegšanu, tāpēc laikā, kad valsts iestigusi krīzes purvā, nevar uzņemties arī sociālās un labdarības funkcijas.
Tajā pašā laikā slimnīcas vadītājs lēš, ka arvien vairāk iedzīvotāju nespēs samaksāt Veselības ministrijas noteikto pacienta iemaksu par ārstēšanos stacionārā, kas laikā, kad cilvēki paliek bez darba un pensionāru pensijas tiek iesaldētas, ir četrkāršota. Līdz 1. martam iedzīvotāji par ārstēšanos Cēsu slimnīcā maksāja trīs latus diennaktī, tagad būs vajadzīgi 12 lati.
Risinājums- veselības obligātā apdrošināšana
Tā kā veselības obligātā apdrošināšana valstī netiks ieviesta un dzirdētas runas, ka mazāk darba devēju arī darba ņēmējiem iegādājas gada veselības apdrošināšanas polises, tad iespējamais risinājums, ka pacienta iemaksas vairumā gadījumu segs apdrošināšanas kompānijas, ir baltiem diegiem šūts.
“Grūti cilvēkiem pateikt priekšā, kā rīkoties. Arī mediķiem skaidrs, ka noteiktā maksa ir par augstu. Satraucos par pacientiem no laukiem, kuri, taupot naudiņu, vēlēsies no slimnīcas izrakstīties ātrāk. Man liekas, ka visgrūtāk pašlaik ir ģimenēm, kurās pieaugušie palikuši bez darba. Tad arī ir tā, ka nevar samaksāt par ārstēšanos, nevar nopirkt medikamentus,” sacīja slimnīcas terapeitiskās nodaļas vadītāja Anita Stramkale. Līdzīgi domāja bērnu nodaļas ārste un slimnīcas direktora vietniece ārstniecības jautājumos Elita Smoļina. “Es varu tikai mierināt un teikt, ka cilvēkiem slimnīcā noteikti palīdzēs. Ja kādai lauku tantītei nebūs naudiņas, ko samaksāt par visiem pakalpojumiem, mēs noteikti vienosimies, kā ārstēšanos apmaksāt pa daļām. Un mediķi nav laimīgi, ka viņi un slimnīca šādā situācijā kļuvuši par ķīlniekiem. Valsts savu atbildību mazina, bet arvien vairāk finanšu jautājumu uzkrauj mediķiem un pacientiem,” tā Elita Smoļina. Arī traumatologs Ģirts Bērziņš ir pārliecināts, ka veids, kā reorganizēta veselības aprūpes sistēma, ir, maigi sakot, aplams.
“Vislielākā muļķība, ja kāds no malas nosaka, cik par pakalpojumu jāmaksā Cēsu vai Zilupes slimnīcā. Kā viens ierēdnis Rīgā var zināt, cik pie mums maksā izoperēt bruku vai saskrūvēt apakšstilba kaulus? Kā viņš zina, cik maksā ārstēšanas diena slimnīcā, ja pacients tikai jānovēro, un cik līdzekļu jātērē, ja slimnīcā nonāk cilvēks ar akūtu iekaisumu vēdera dobumā,” sacīja Ģirts Bērziņš un piebilda, ka, viņaprāt, noteikti darba vairāk būs neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kam stacionārā nāksies nogādāt smagi slimus pacientus, lai steidzīgi operētu.
“Man ir ļoti žēl tās tantes, kura baidoties, ka nespēs par medicīnisko palīdzību samaksāt, neaizies vai neizsauks palīdzību laikus. Tikai valstī par to, kā tiešām sakārtot sistēmu, nedomā,” sacīja Ģirts Bērziņš un piebilda, ka cilvēki joprojām dzird puspatiesības, jo ko nozīmē speciālista konsultācija par pieciem latiem.
“Ārsti strādā privātpraksēs. Arī mana konsultācija privātpraksē maksā 10 latus. Cilvēki to zina un nāk,” tā Ģ. Bērziņš, bet uzsvēra, ka situācijai ir tikai viens risinājums- veselības apdrošināšana.
“Būtībā cenas sistēmā būtu jāatlaiž, bet to tagad nav iespējams izdarīt, jo cilvēki ir ļoti trūcīgi, taču veselības apdrošināšanu vajadzēja ieviest. Valstī vajadzētu samazināt nodokļu daļu, ko maksā darba ņēmējs, lai cilvēks par šo naudu, kas paliek kabatā, nopērk polisi,” tā Ģirts Bērziņš. Tam, ka veselības obligātā apdrošināšana atvieglotu situāciju daudziem, piekrīt arī slimnīcas direktors Guntars Kniksts. “Būtu svarīgi, lai cilvēki var iegādāties kaut vienkāršas polises, bez ekstrām, lai situācijā, kad viņi nonāk slimnīcā, paši justos psiholoģiski droši,” sacīja G. Kniksts.
Komentāri