“Rosība Priekuļu kultūras namā tuvojas tādai, kāda tā bija selekcijas stacijas ziedu laikos. Visus vakarus telpas ir aizņemtas. Mēģinājumi notiek arī
svētdienās,” ar gandarījumu saka pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa un uzsver – ļoti būtiska ir pašvaldības deputātu izpratne, ka kultūra nekad nenesīs peļņu, bet tā ir pamatu pamats. “Vari jau sēdēt mājās pie televizora un burkšķēt, bet vari pats iesaistīties, piedalīties, apmeklēt koncertus, teātra izrādes. Ja pagastā pāri par 300 pašdarbnieku – tik, cik dažā pagastā ikdienā iedzīvotāju, tas ir pierādījums, ka, atbalstot kultūru, rīkojamies pareizi,” stāsta pašvaldības vadītāja un piebilst, ka kultūras nams ir sakārtots atbilstoši mūs-
dienu prasībām, ir ieguldīti līdzekļi, lai katrs, kurš atnāk, justos labi.
Priekuļu kultūras nama direktore Inga Krafte ar lepnumu stāsta, ka
kolektīvi pagasta iedzīvotājiem var piedāvāt kvalitatīvus koncertus visos valsts svētkos un citos pasākumos. Ne vienmēr ir nepieciešamība pēc dārgiem viesmāksliniekiem, un arī dziedātājiem, dejotājiem, teātra spēlētājiem ir prieks parādīt savējiem, ko prot.
Pagastā darbojas
11
amatiermākslas kolektīvi, vairākos no tiem ir pat piecas vecuma grupas Lielākai daļai mājvieta ir kultūras nams. Kolektīvos iesaistījušies gan bērni no trīs gadu vecuma, gan priekulieši cienījamos gados.
Priekuļu kultūras namā Mārtiņa Jurciņa vadībā darbojas pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs. “Šogad ir trīs grupas, jo vecāku interese ir ļoti liela. Kolektīvā dejo no 2,5 līdz sešu gadu vecumam. Daudzi vecāki bērnus ved no Cēsīm, Vaives, Līviem, Veselavas, Jāņmuižas,” stāsta kultūras nama vadītāja un piebilst, ka divu grupu dejotājiem, lai viņi mācītos atbildību, veidotu attieksmi pret deju, ar pašvaldības gādību sašūti pirmie tērpi. Šosozen dalībnieku ir vairāk, un tiek domāts par tērpu pasūtīšanu arī citiem. Pirmās mazo uzstāšanās vienmēr tiek uzņemtas ar lielām ovācijām.
Ne tikai mūsu rajonā daudziem labi zināms “Miķelēnu” vārds. Tās ir piecas dejotāju grupas, kurās dejo visi skolas vecuma bērni un jaunieši. Māra Brasliņa vadībā viņi gatavojas Skolu jaunatnes Deju svētkiem nākamgad. Vecākie “Miķelēni”, kā jauniešu deju kolektīvs, piedalījās Deju svētkos pagājšvasar.
Pirms pāris mēnešiem Priekuļos nodibināts vēl viens jauniešu deju kolektīvs. “Jaunieši atnāca pie manis un lūdza, ka viņiem vajag tikai skatuvi, ka viņi grib dejot. Īsta pamatojuma, kāpēc pagastā vajadzētu vēl vienu deju kolektīvu, nebija. Toties jauniešu argumenti bija ļoti spēcīgi – nav kolektīva, kurā dejotu 20 līdz 30 gadus veci, kad skolas laiks bei-dzies, bet sevi ar vidējo paaudzi nekādi negribas saistīt. Tie ir studenti, strādājošie, kuri beiguši tehnikumus, jaunas ģimenes. Nevarējām atteikt,” stāsta pašvaldības vadītāja un uzsver, ka ir jāpriecājas par katru, kurš vēlas iesaistīties, darboties. Tā kā vairāki jaunieši kādreiz dejojuši tehnikuma “Virpulī”, viņi par vadītāju uzaicināja Uldi Blīgznu. “Viņi uzkrita kā sniegs uz galvas,“ smejot saka vadītājs un pauž apbrīnu par jauniešu mērķtiecību un vēlēšanos nopietni strādāt. “Tas ir patīkami, ka jaunieši izvēlas dejot tautas dejas, kaut apkārt ir tik daudz citu iespēju,” saka Uldis Blīgzna. Jaunajam jauniešu deju kolektīvam dots zīmīgs nosaukums – “Zelta virpulis”. Tajā dejo 16 pāri, kolektīvs gatavojas rajona deju kolektīvu skatei. Puišu ir vairāk nekā meiteņu. “Viņiem mēģinājumi notiek piektdienās un svētdienās. Ja iegadās pasākums, jaunieši pārceļas uz sabiedriskā centra telpām. “Zelta virpulim” ir mērķis būt A grupas kolektīvam,” stāsta Inga Krafte un piebilst, lai kolektīvs varētu sākt strādāt, vadītājam pagaidām pašvaldība algu nemaksā, tā ir nodrošināta koncertmeistarei.
Priekuliešu dejotāju kuplajā pulkā ir vidējās paaudzes deju kolektīvi “Jumis” un “Miķelis”, kurus vada Uldis Blīgzna un Māris Brasliņš. Abi tikko nosvinēja 15 darbības gadus.
Vienīgais rajona sieviešu koris pārstāv Priekuļus. “Laumas” Ivetas Bengas vadībā bija Dziesmu svētkos, regulāri koncertē kopā ar draugu kolektīviem. Jāņmuižas sieviešu vokālais ansamblis ir vecākais amatiermākslas kolektīvs pagastā, to vada Ilga Šķendere. Bet vīru vokālais ansamblis Ullas Siksnes vadībā koncertos rada īpašu gaisotni.
“Jauniešu kompānijai atdevām telpas pagrabstāvā. Viņi paši izremontēja, iekārtoja un tur notiek instrumentālās grupas mēģinājumi,” stāsta Inga Krafte un piebilst, ka vēl darbojas arī meiteņu grupa “Saldie meli”. Judīte Vāvere vada dziedāšanas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, bet Līgas Širinas vadībā ik trešdienas vakaru notiek balles dejas pieaugušajiem. Darbu sākušas arī divas teātra grupas, kuras vada Gunita Aļļēna un Olita Ansone. Inga Krafte uzsver – telpas ir noslogotas pilnībā, lai teātra grupas tiktu mēģināt uz skatuves, jāmeklē kompromiss ar deju kolektīviem.
“Neviens, kurš darbojas kādā kolektīvā, kultūras namam par to nemaksā. Ja kolektīvs gada sākumā ir ieplānojis koncertbraucienus, tie tiek atmaksāti no pašvaldības piešķirtā budžeta. Deju kolektīviem parasti mēnesī ir viens koncerts, korim, ansamblim trīs, četri sezonā,” stāsta kultūras nama direktore un piebilst, ka vidējās paaudzes deju kolektīvi ik vasaru piedalās Eiropiādē un ar to saistītos izdevumus gan sedz paši. Pērn katram deju kolektīvam no budžeta piešķirti gandrīz trīs tūkstoši latu, lai
jaunos tērpos varētu piedalīties Deju svētkos.
Priekuļu kultūras nama budžets ir 103 tūkstoši latu. Par šo naudu jānodrošina kultūras iestādes darbība – gan siltums telpās, gan tīrība un kārtība, gan algas kolektīvu vadītājiem, kolektīvu darba nodrošinājumam, koncertizbraukumiem, transportam, degvielai, māksliniecei, gaismotājam, mākslinieciskās daļas vadītājai, dežurantei, apkopējai, arī direktorei. Šī gada budžetā paredzēts arī pagasta līdzfinansējums apstiprinātam projektam – ventilācijas rekonstrukcijai. Nākamie lielākie izdevumi – kvalitatīvu klavieru vai flīģeļa iegāde.
“Kolektīvu vadītājiem algas nav samazinātas, tās tiek rēķinātas atkarībā no mēģinājumu skaita nedēļā, skates rezultātiem, koncertiem. Katram deju kolektīvam ir koncertmeistars,“ pastāsta kultūras nama direktore. Kad deputāti lemj par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras namu, sēdes notiek kultūras namā.
Ne tikai priekulieši regulāri apmeklē teātru viesizrādes Priekuļos, dažādus koncertus, arī balles un pasākumus. “Pie mums, nākot uz koncertiem, apmeklētāji pārauj apavus. Tā ir attieksme pret šo namu, pret to, kas te notiek,” saka pašvaldības vadītāja Māra Juzupa un turpina: “Ne viens vien jautājis, vai tad vajag tik daudz tērēt, vai kultūra var atpelnīt? Ko atpelna Dziesmu svētki? Bet tās ir emocijas, ko saņemam. Sajūtas, kas palīdz dzīvot.”
Komentāri