Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Kaltē graudu netrūkst. Cik sēt?

Druva
00:00
11.03.2009
23
200903102017124139

Liepas pagasta zemnieku saimniecība “Mētras” nodarbojas ar graudu audzēšanu un pārstrādi. Rudenī tika nokulti ap 150 hektāri labības. 50 hektāros iesēti ziemāji.

“Grūti pateikt, kā pārziemos, tagad tīrumam ūdens virsū. Bet tā ir lauksaimniecība, tas ir risks,” saka saimniecības īpašniece Sarmīte Orehova un piebilst, ka patlaban vispār kaut ko nozarē paredzēt ir ļoti grūti. To neņemas darīt pat speciālisti. Taču ir skaidrs, ka Vidzemē graudu audzētāji spēj izdzīvot tikai tāpēc, ka ir platībmaksājumi.

Jaunpiebalgā “Mētrām” ir veikals, kurā tirgo lopbarību. Tā apgrozījums pēdējos mēnešos krities uz pusi. Ja kādreiz pircēji pētījuši etiķetes, lai uzzinātu, kāds ir lopbarības sastāvs, tagad skaidri prasa to, kas ir lētāks.

“Graudu audzētājs, pārstrādātājs, lopkopēji – tā ir viena ķēde. Tiklīdz vienam ir problēmas, tās ir arī pārējiem,” saka Sarmīte Orehova. No jaunā gada kalte Lizītēs strādā trīs dienas nedēļā. Ja apgrozījums samazinājies, tad arī darba mazāk. “Ko darīt jau būtu, bet jāekonomē, diemžēl arī tā,” atzīst zemniece. Kopā ar veikalnieku Jaunpiebalgā saimniecībā ir septiņi strādājošie, pieredzējuši darbinieki.

“Kaut gatavojam tikai lopbarību, pēdējā laikā uz kalti brauc daudzi ar pāris maisiem un vēlas, lai iztaisām putraimus. Tā nebija kopš 90.gadiem. Toreiz daudzi tā darīja. Ja pašam nav graudu, tagad paņem no kaimiņa, brauc, lai izgatavojam putraimus,” stāsta kaltes īpašniece un piebilst, ka diemžēl viņa nedrīkst gatavot pārtikas putraimus, jo kalte neatbilst prasībām. Lai cik tas dīvaini nebūtu, graudu un gaļas pārstrādei ir vienādi noteikumi. Ar kliju maisu nedrīkst noiet garām putraimu maisam, ja tie paredzēti pārtikai. Par drakoniskajiem Ministru kabineta noteikumiem Sarmīte vien nosaka, ka tie jo īpaši šobrīd būtu jāmaina, jo daudz ko ierobežo. Kad nebija stingrās prasības, Liepas “Mētras” gatavoja putraimus vairumbāzei, putraimu gaņģi strādāja nepārtraukti. Mainījās cenas un vairs nebija vērts to darīt. Tagad vismaz no patērētājiem pieprasījums būtu, bet sniegt pakalpojumu nedrīkst.

“Mētru” laukos visus gadus audzēti griķi. Diemžēl tā arī līdz šim griķu audzētāji nav raduši nopietnas graudu realizācijas iespējas. “ Rudenī minerālmēslu tirgotāji plānoja, ka tonna varētu maksāt jau 700 latus. Parēķināju, ka pārāk dārgi, un rudenī griķus iearu kā mēslojumu,” stāsta zemniece un piebilst, ka saimniecībā griķi vēl ir. Un pavasarī tie atkal tiks sēti. Ja ne ražai, tad zaļmēslojumam

Pirms diviem gadiem “Mētras” iegādājās jaunu kalti. “Pagājušais rudens bija lietains, kalte bija ļoti vajadzīga. Iepriekšējos gados ne. Pērn kaltēšanai tika izlietotas sešas tonnas degvielas, pirms gada pustonna. Kalte nav lēta, bet, lai nopietni strādātu, tā bija vajadzīga,” atzīst “Mētru” saimniece un ir gandarīta, ka uz Lizītēm pērn kaltēt graudus braukuši daudzi, arī no kaimiņpagastiem un tālākas apkārtnes. “Vajadzētu lielu šķūni graudu uzglabāšanai. Bet par to pagaidām nedrīkst domāt. Strādājam izdzīvošanas režīmā. Kad ņēmu kalti, bankai bija jāmaksā 6,7 procenti, un to varēja atļauties, ziemā tie jau uzkāpuši līdz 15,8 procentiem. To nevar ietekmēt, ar to jārēķinās,” saka zemniece un atklāj, ka vislielāko satraukumu rada pārdomas, ko darīt, vai vispār darīt, bet nedarīt taču nevar. Lizītēs viss kolhoza mantojums pamazām pašu rokām pārtapis ražotnē, kurā ir gan dzirnavas, gan putraimu un miltu gaņģi, gan var pārstrādāt griķus.

“Atskaitei vajadzēja prognozēt kredītprocentus, jautāju bankā, par mani smējās, kurš to var pateikt. Cik veiksmīga raža bija pirms diviem gadiem, kad visu iepirka un izveda! Tagad arī Eiropā mazas cenas. Tā ir ekonomika, kuru katrs ietekmēt nevar, bet tā ietekmē katru. Vajadzētu citu sējmašīnu, bet tā nav pašreizējā aktualitāte. Labi, ka vairāk nav ņemti kredīti. Nevar prognozēt, kas būs pēc mēneša. Mēs vēl neesam izmisumā, bet, ja piena cenas vēl kritīsies vai pienu vispār nepieņems, nevienam lopbarību nevajadzēs. Mēs mēģinām no grauda iegūt visu – sēklu, lopbarību,” domās dalās “Mētru” īpašniece un vēlreiz uzsver, ka šis būtu piemērots laiks, lai mainītu MK noteikumus. Savulaik viņa VID samaksājusi sodu, jo pavadzīmē mēneša nosaukumu nebija uzrakstījusi vārdiem, bet cipariem. Bet vai tā lietas būtība? Mazajiem zemniekiem jāļauj strādāt. Lai viņš nav lielražotājs, bet pabaro savu ģimeni, lai viņam nav jāiet uz pašvaldību pēc pabalsta. Lielražošana un mazais ražotājs ir jāatšķir.

“Pavasaris priecē. Kad pavasara smarža gaisā, gribas būt uz lauka, sēt. Tikai nedrīkst domāt, cik tas maksā, tad ir brīnišķīgi,” saka agronome Sarmīte Orehova un piebilst, ja pieprasījums pēc lopbarības un graudiem būs tāds, kāds tas ir patlaban, paliks pāri arī nākamajai sezonai.

“Ceru, ka situācija mainīsies, cilvēki vairāk sāks domāt par pārtiku, atkal sāks turēt lopus. Ceru, ka Ministru kabineta noteikumi, kas cepti kā pankūkas, tiks mainīti, lai neierobežotu pārstrādātāju un patērētāju,” atzīst zemnieku saimniecības “Mētras” īpašniece Sarmīte Orehova.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
28

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
56

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
136

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
49
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
143

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
361

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
15
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
16
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi