Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Jaunajai paaudzei pret visu cita attieksme

Druva
00:00
21.03.2009
16
200903202127562072

Ārija un Juris Miķelsoni piesēž ikdienas skrējienā. Abi pensijā, varētu atpūsties. “Nav rasts neko nedarīt,” saka Juris un piebilst, ka, neko nedarot, sēdētu ieputināti, ziema šogad bagāta, bieži nākas takas pie mājas iztīrīt.

“Bērni un mazbērni arī bez teikšanas palīdz, kad nav pašiem savi darbi,” stāsta Inešu pagasta ”Stūrīšu” saimnieks.

Ārija un Juris ir bagātākā ģimene pagastā, izaudzinājuši astoņus bērnus, prieku sagādā 19 mazbērni. “Neviens no mūsējiem nav Īrijā. Trīs tepat Inešos, citi Vecpiebalgā, Rīgā. Visi strādā,” ar gandarījumu saka mamma un skumji pastāsta, ka no Cirstiem 12 kaimiņi strādā svešumā.

“Katros laikos kādam dzīve vieglāka, citam grūtāka. Mamma stāstīja, ka arī Ulmaņlaikā, kuru tā slavējam, nemaz tik viegli nebija. Jāstrādā bijis un būs vienmēr,” domās dalās Ārija, un abi ar vīru ar mīlestību pret ikdienas grūtumu atceras laiku, kad bērni bija mazi.

Ārija strādājusi gan fermā, gan noliktavā, Juris meliorācijā. Agrie rīti un vēlie vakari bija pierasti. “Naktīs bieži bija jāceļas, uz sausā spirta lampiņas sildīju bērniem pudelītes. Māja vienmēr bija pilna ar marlītēm, drēbītēm, kas žāvējās. Pēc darba bija pašu saimniecība, dārzs, siena laiks. Visu paspējām. Arī avīzes izlasīt,” stāsta Ārija. Bērnudārza nebija, pa dienu atvases auklēja Jura tēva māsa, arī abu mammas. “Kā atnācu no darbu, ļāvu viņām arī atvilkt elpu. Gāju uz dārzu, bērni nāca līdzi, cik varēja, ravēja. Visur ņēmu līdzi. Viņi cits citu uzmanīja, un es neizlaidu no acīm,” atceras mamma, bet tētis uzsver, ka vecākiem jāieliek bērniem pamats dzīvei. “Un pamats ir darbs. Darbs un rēķināšanās ar līdzcilvēkiem,” viņš atgādina.

Kurš gan bērnībā nav darījis blēņas un par to dabūjis pērienu! Juris ir pārliecināts, ka tā ir pelnīta alga par to, ko darīt nedrīkst. Vecāki atzīst, ka ne jau par visiem bērnu nedarbiem zinājuši. Daudzus viņi atklāj tikai tagad. Gan to, kā mazie ar lietussargu lēkuši no kūtsaugšas, kā viens otram situši ar āmuru. “Atnāca mājās, skatos, Mārim kaklā trauma. Malkas grēda esot gāzusies. Tagad izstāstīja, ka atraduši patronu un situši. Dzirdot vien, jau sirds ietrīcas,” stāsta Ārija un piebilst, ka vēl tagad ravējot var atrast šķembas, kuras zeme met ārā.

“Skolā mācības kādreiz bija vieglākas. Bet tāpat bija jāpalīdz, ne visu

stundās bija sapratuši. Arī sestdienās bija mācības. Tiesa, toreiz vecākiem nebija jāpērk grāmatas. Burtnīcas maksāja divas kapeikas. Vakarā no Vecpiebalgas autobuss nekursēja, nāca 12 kilometrus kājām. Un cik tad autobusa biļete maksāja! Maija mācījās Rīgā, iedevām desmit latus un pārtiku, nedēļai pietika gan dzīvošanai, gan ceļam,” atceras Juris un piebilst, ka tagad mazbērniem skolai vajag daudz naudas un viņi arī kļuvuši izvēlīgāki. “Kādreiz dzīve bija vienkāršāka, bija jāstrādā un jāpriecājas par to, cik samaksā. Bez savas saimniecības, dārza iztikt nevarēja. Tagad vajag lielu algu un maz darba. Kartupeļus, burkānus, pienu pērk veikalā. Jaunie grib visu dabūt viegli, bez darba,” domās dalās Ārija un piebilst, ka bērni savus bērnus audzina citādāk. Viņa gan šad tad pamācot. Iegaumēt padomu vai ne, katra paša ziņā. ”Jaunatne nav dumja. Viņiem pret visu ir citāda attieksme nekā mums, mūsu bērniem. Datori arī savu paveikuši, daudzas vērtības sajaukuši. Bērniem vairs nav pat rokraksta. Paši nemāk izlasīt, ko uzrakstījuši,” stāsta Ārija. Juris un Ārija ir neizpratnē par visur sludinātajām bērnu tiesībām, kad tiek aizmirsta disciplīna, kārtība, pieklājīga uzvedība un atbildība.

Miķelsonu bērniem skolā paticis. Mamma atceras, kā bariņā nākuši mājās, visa apkārtne skanējusi, kad skaitījuši devīzes. “Skolā problēmu nebija. Lauku bērni ir lauku bērni. Reiz nopirku dēlam pižiku. Skatos, nāk mājās un raud. Skolā nozagts. Aizgāju uz skolu, bet zaglēna māte to jau bija pārdevusi,” stāsta Ārija un piebilst, ka vienmēr dzīvē bijis gan labais, gan tas, kas apbēdinājis.

“Kas tad mums tagad vainas! Darām to, kas patīk,” atzīst Juris. Aizvien ir saimniecība, arī gotiņa, kas daudziem laukos jau ir retums, vistas, pa ziemu sivēns. Mājas solis nav no vieglajiem. “Pensionāram jau vienkārši – paskaties televizoru, paklausies radio un diena vakarā,” smej Ārija un piebilst, ka tā palaisties var ļoti ātri.

Ārijas vaļasprieks ir lupatdeķu aušana. Tie noausti kilometriem. Inesietes darbi redzami Elejas baznīcā. Savulaik gandrīz 40 metrus noaudusi dzejnieces Māras Zālītes mājai. “Mamma auda gan vadmalu, gan lakatiņus. Man patīk. Kad bērni bija mazi, nebija laika, tagad, kad gribu, iesēžos stellēs. Ja apnīk, adu,” stāsta Ārija. Juris pēdējā laikā aizrāvies ar krustvārdu mīklu minēšanu. Dzimšanas dienā dāvanā saņēmis krustvārdu mīklu žurnālus.

“Kāds nu tas laiks ir, tādā jādzīvo. Padomju gados daudz ko nezinājām, atklātība liek dzīvot līdzi un kreņķēties. Tā cūkošanās televīzijā ir par traku,” domās dalās Ārija un izklāj košu lupatdeķi. Tajā gan zilas debesis un rudens lietus pielijusi zeme, gan pīpeņu un zilo zvaniņu uzziedējusi pļava, gan kļavlapu sarkanie akcenti… Kā dzīvē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
38

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
308

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
526

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi