Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Nedaudz Francijas

Druva
00:00
27.03.2009
72
200903262141185664

Filmā “Ezera sonāte” ir teksts, kas iegājās tautā: “Kad dzirdu frančus, es ģībstu.” Bet ne jau tikai franču mūzika ir tāda īpaša, romantiska un nedaudz arī noslēpumu pilna. Tikpat neatkārtojama ir franču virtuve, ko uzskata par vienu no labākajām pasaulē. Šoreiz neiedziļināšos tās smalkumos un niansēs, bet akcentēšu tikai vienu raksturīgo ēdienu – kruasānu. Kurš viesojies Francijā, zina, ka brokastis bez kruasāna nav brokastis. Bet šie gardie mīklas izstrādājumi sen kļuvuši vai ikkatras viesnīcas brokastu neatņemama sastāvdaļa. Patiesībā nav nemaz jābrauc kaut kur prom, arī katrs pats savā mājā var ātri pagatavot garšīgus un svaigus kruasānus. Ja saldētavā ir kārtainā mīkla, ledusskapī siers un olas, problēmu vispār nav. No mīklas izgriežam aptuveni 10 x 10 centimetrus lielus gabaliņus, vidū ieberam sarīvētu sieru un salokām trīsstūrī. Kārtojam uz pannas, apziežam ar sakultu olu un liekam cepties 8-10 minūtes 190 – 200 grādu temperatūrā.

Lai arī kruasānus uzskatām par franču izgudrojumu, vēsturiskajās annālēs rodama informācija, ka pirmos kruasānus izcepa 1683. gadā Vīnē, kad Austrija atradās Turku impērijas aplenkumā. Turki, gribēdami slepeni iebrukt Vīnē, domāja izrakt pazemes tuneli, bet viņu darbību dzirdēja konditori, kuri strādāja pagrabos, un ziņoja par aizdomīgo troksni franču armijai. Turku plāni bija atklāti, un viņi bija spiesti atkāpties. Vīnes konditoru rīcība tika godināta, tāpēc viņi pateicībā par veltīto uzmanību nolēma izcept maizīti turku karoga simbola – pusmēness formā. Tā tapa pirmie kruasāni, un tikai pēc aptuveni simts gadiem, kad Francijas karalis Luijs XVI apprecēja Austrijas princesi Mariju Antuaneti, viņa ar šo konditorejas izstrādājumu iepazīstināja Francijas aristokrātiju. Tiesa, kruasānu recepte laika gaitā mainījās, un tikai 1920. gadā izcepa kruasānus, kādus pazīstam šodien.

Francūži brokastīs vislabprātāk ēd kruasānus bez pildījuma, pārgriežot tos uz pusēm, pārziežot ar sieru vai ievārījumu un piekožot pie rīta kafijas. Taču var gatavot arī pildītus kruasānus, un pildījumam var būt bezgala daudz variāciju. Labi saderēs rīvēts cietais siers un svaigs gurķis; šķiņķis un tomāti; salda vai sāļa biezpiena masa; sadrupināti rieksti un rozīnes; ievārījums vai kas cits pēc jūsu izvēles. Vispirms izcepam kruasānus, kā minēts sākumā, tikai bez siera. Kad tie atdzisuši, pārgriežam uz pusēm un liekam iekšā pildījumu. Var pagatavot kruasānus ar dažādiem pildījumiem, lai pašam un ci-tiem ēdājiem interesanti.

Lai kruasāni būtu garšīgāki, ieteicams mīklai pievienot un tās kārtās ierullēt 82% sviestu, kas nesatur nekādas pārtikas piedevas. Cepot svarīgi noturēt pietiekami augstu temperatūru, kā jau minēts, 190 – 200 grādus, ja tā būs par zemu, kruasāni izkaltīs.

Un der atcerēties, ka visgardākie, protams, ir tikko izcepti kruasāni. Kāpēc lai jūs nepārsteigtu savu ģimeni, brīvdienu rītos izcepot garšīgus kruasānus. Tad atliek vien uzlikt jauku franču mūziku un aicināt savējos brokastīs.

Lai labi garšo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
4

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
321

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi