Piektdiena, 3. janvāris
Vārda dienas: Miervaldis, Miervalda, Ringolds

Par novada izstādi

Druva
23:00
24.04.2009
12
200904242333564338

mākslas zinātniece

“Šogad Mākslas dienu ekspozīcijas mērķis un tradīcija ir dokumentēt

laiku, arī parādīt procesus, kas notiek mākslas jomā,” par Cēsu novada 35. mākslas izstādi stāsta Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska. “Ja agrāk aicinājām piedalīties Vidzemes māksliniekus, tagad dalībnieki ir Cēsu novadā dzīvojošie mākslas profesionāļi un arī mākslas amatieri.”

Izstāde ir raiba kā dzeņa vēders un mūsu laiks. Kopējās koncepcijas trūkums ir šodienas koncepcija. Aicināts katrs, kas var un grib. Jautājums tikai – ko grib un ko var.

Tālab solīds ievads ir Reinholda Kasparsona 120 gadu piemiņas personālizstāde. Uzsmaržo pagājušā gadsimta 30.gadu mierīgā pašpietiekamības atmosfēra J.R.Tilberga pozīcijai tuvos portretos un zemnieciski smagnēja humora zīmējumos interesanti aplūkot mākslinieka arhīvu un izlasīt anotācijas. Bet kaut kur manā zemapziņā gruzd Kasparsona un Tilberga izsmiešanās akcijas sekas. Jēkaba Kazāka īsais mūžs.

Otra personālizstāde veltīta Andrejam Severetņikovam, gleznotājam no Salacgrīvas. No pūļa kņadas attālināts jūtīga un gudra inteliģenta reālisms. Ciešs skatiens dabas stāvokļos un procesos, pat mulsinoši tuvu pienākot Purvītim (sniegs). Jā, ar citu intonāciju, citu temperamentu, bet ekspozīcijai cauri vijas krieviskas dvēseles latviskā zemē nostalģiskas ilgas pēc aizgājušā sudraba laikmeta.

Līdzās otrā stāva ekspozīcija. Raibu raibā ideju, mākslinieciskās un profesionālās varēšanas ziņā. Vairums darbu jāraksturo kā sava ceļa meklēšana vai trenēšanās. Var teikt arī tā: skaļa runāšana, kamēr vēl nav ko teikt. Jā, katram ir tiesības paust savus uzskatus (ja uzskati vispār ir un ir kas klausās un skatās). Bet mākslas darba kompozīcija nenozīmē tikai salikt un piekraut. Kompozīcija prasa arī atteikšanos, savas domas kristalizēšanu. Un šeit paraugs jaunajiem ir mākslas skolas direktora Viļņa Kļaviņa lakoniskā, ironiski simboliskā kompozīcija “Krīze”, Valda Vanadziņa ergonomiskā un asprātīgā ideja un uzdrīkstēšanās dizaina projektā kompozicionāli meistarīgi apvienot derīguma funkciju un termiņu zaudējušas lietas, dodot tām impulsu daudzveidīgai jaunai dzīvei – praktiskai, dekoratīvai, citus rosinošai. Tātad radošai un pedagoģiskai. Jāņa Vīksnas kompozīcija “Portreti”. Zibenīga reportiera un mākslinieka pozīcija aicina, pirmkārt, pazīt, otrkārt, pasmaidīt par portretējamā negaidītu un tālab trāpīgu atklāsmi, treškārt, izteikt atzinību autoram par korektu un ietilpīgu vēstījumu.

Tagad par izstādes pamatkodolu pirmā stāva zālē. Tas liek domāt par mākslas attīstības ceļa ievirzi pretī rītdienai. Izskatās, ka glezniecība tās klasiskajā izpratnē savas pozīcijas atdod tehnoloģiskiem eksperimentiem (V.Atāls, I. Vanadziņa, K. Rozenberga) un dizainiskai domāšanai, kļūstot vai nekļūstot par pavadoni domas iemiesojumam citos materiālos. Spožākos mākslinieciskos atradumus raksturo vienkāršība, asprātība un lakoniska satura ietilpība.

Nav iespējams atrauties no Matiasa Jansona skulptūrām. Galējais lakonisms paplašina un padziļina redzējumu, aicina saskatīt skaistumu šķietami vispārzināmajā – sievietes auguma plastikā, dabas materiālu struktūru ritmos, krāsās un virsmās. Mazvārdīgs, šķietami skops, bet padziļināti redzīgs ir Ritums Ivanovs. Sāpīgu redzīgumu savā iespaidīgajā objektā ir ievērpusi arī Dzintra Vilks, domu tekstuāli paskaidrojot. Galēja lakonisma robežai tekstilmākslas izteiksmes iespēju arsenālā ir pietuvojusies Sanita Leišavniece, uz mazvārdību ceļā ir māsas Vanadziņas, bet tuvu pilnībai, manuprāt, ir Ēro Rasa koncepcija. Bezkrāsains stikls. Caurspīdīga stikla plāksne uz baltas sienas. Caurspīdīgs, bezkrāsains cilvēks ar vienu roku ieķēries fona plāksnes augšmalā un pūlas noturēties. Cilvēka auguma kontūras atkārto un nedaudz deformē krītošā ēna, kas eksponējas uz sienas. Tas esot 2009.gada latvietis. Autors it kā jautā skatītājam un pats sev: ” Vai viņš noturēsies?” Mākslas darbs liek domāt, ka autora piešķirtā enerģiskā kustība liks stikla latvietim sasparoties, lai tiktu uz augšu, nevis kristu lejup. Kaut nu tā būtu.

Patīkama un daudzsološa ir iepazīšanās ar jauno stikla dizaineri Ievu Pilikseri, kuras darbos spēle, materiāls, gaisma, krāsa, ritms utt. caur profesionāli nevainojamu kompozīciju nonāk līdz simbolam.

Atzinīgus vārdus gribas veltīt arī Valdim Atālam. Dīvains, šķietami lielajai mākslai (glezniecībai) nepieņemams materiāls, bezmaz vai otrreizējā izejviela – plastmasas pērlītes ( ielīmētas? iekausētas?)- muzikāli ritmiskā un gluži vai neticami niansēti krāsainā kompozīcijā spēj uzmirdzēt gaismai, atalgojot ar vērā ņemamu estētisku baudījumu.

Nobeigumā. Quo vadis, 21.gs. māksla? Un atbildēt gribas ar M. Valia domu no grāmatas “Klusums”. “Viena no interesantākajām parādībām, kas notiek saistībā ar klusuma ievērošanu, ir tāda, ka prāts pilnveido radošo ģēniju. Piemērs: cilvēks, kurš radis pie spraigām darbībām un ārēju apstākļu radītām izklaidēm, brīvajā laikā paliek vienatnē ar saviem iekšējiem resursiem Ja neviens viņu netraucēs, šī cilvēka prātā notiks īpatnēja reakcija un viņš atklās pats savas iekšējās neizsmeļamās rezerves un oriģinalitāti.”

Manuprāt, virzība uz lakonismu ir virzība uz klusumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ainavās sajust ultraskaņu

00:00
03.01.2025
10

Spilgtās krāsas, to spēles stiklā spēj aizbaidīt arī visdrūmāko dienu aiz loga – tā var teikt par Cēsu Izstāžu namā apskatāmo gleznotāju Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas “Ultraskaņu” un Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras jauno mākslinieku izstādi. A. Naumovu ar plašu izstādi “Krāsainais ceļojums” šovasar varēja iepazīt Veselavas muižā, tagad Cēsīs ar spilgtām, atmiņā paliekošām […]

Svētdien ugunsgrēkā Cēsīs gāja bojā cilvēks

11:00
02.01.2025
43

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 28. decembra plkst. 6.30 līdz 2. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 50 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 38 uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Cēsu novada Jaunpiebalgu, kur atklātā teritorijā dega nepieskatīts grils […]

Jaunais lifts atvieglos ikdienu pansionātā

00:00
02.01.2025
63

Ar sarkanās lentes pārgriešanu tika atklāts jaunais, ietilpīgais lifts Cēsu pilsētas pansionātā. Pansionātā ir divi lifti – mazais pasažieru un lielais. Lielais darbojās kopš seniem laikiem, pansionāta direktore Inga Gunta Paegle atzīst, kā jau padomju lifts, kalpoja arvien sliktāk: “Būtībā tas biežāk nedarbojās nekā darbojās. Bet lielais lifts ir ļoti nepieciešams mūsu ikdienas darbā, ar […]

Māksla vieno paaudzes. Bērni rada gleznas senioriem

00:00
01.01.2025
28
2

Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā. Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Dru­vai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības […]

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
87
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Tautas balss

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
11
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
24
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
31
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
27
2
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Sludinājumi