Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Analītiķis: Latvijas eksportam ārējo apstākļu radītais grūdiens kļūs vājāks

Druva
16:44
20.08.2010
6

Eksporta cenu samazināšanās jūlijā ir nozīmīga ziņa, jo liecina, ka ārējo apstākļu sniegtais grūdiens eksportam, kas līdz šim ir devis ļoti nozīmīgus rezultātus, kļūs vājāks, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.

Jūlijā pret jūniju ražotāju cenas saglabājās iepriekšējā līmenī – cenu kāpums par 0,4% bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū, savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7%.

Kopējais eksporta cenu indekss samazinās jau otro mēnesi pēc kārtas, taču apstrādes rūpniecības eksporta cenas ir kritušās pirmo reizi astoņu mēnešu laikā, akcentē analītiķis.

Pēc Strautiņa teiktā, eiro kursa pieaugums pret dolāru un pieaugošās bažas par ASV ekonomikas stiprumu liecina, ka šī gada pirmajā pusē vērojamais eksporta cenu straujais un noturīgais kāpums turpmākajos mēnešos neatjaunosies. “Nav iemesla panikai, eksporta cenas jau ir sasniegušas visnotaļ pievilcīgu līmeni, joprojām ir labvēlīgas eksporta apjomu pieaugumam un ārējā tirgū strādājošo uzņēmumu rentabilitātei,” uzsver bankas eksperts.

Viņš ir pārliecināts, ka dziļš eksporta cenu kritums šobrīd nedraud un 2009.gadā piedzīvotās šausmas neatkārtosies. Eiro kurss var ne tikai pieaugt, bet arī kristies, savukārt jaunākie žurnālista “The Economist” izejvielu cenu indeksa dati rāda, ka augustā cenas atkal strauji kāpušas.

Tāpat analītiķis uzskata, ka Latvijai īpaši svarīgās Vācijas un Zviedrijas ekonomikas ir ļoti spēcīgas, ASV, visticamāk, draud ilgstoša nīkuļošana, nevis atkārtota lejupslīde, savukārt jaunākie dati par Ķīnu liecinot, ka tās valdībai, visticamāk, izdosies ekonomiku atdzesēt ļoti pakāpeniski.

Taču eksporta ražotāju cenu samazinājums esot atgādinājums, ka eksporta, tātad apstrādes rūpniecības, attīstību tikai labvēlīgi ārējie apstākļi vien mūžīgi uz priekšu nevilks, tāpēc Eiropas Savienības fondu līdzekļi esot pastiprināti jānovirza tieši rūpniecībai, kā arī šīs nozares attīstībai tik svarīgajai profesionālajai izglītībai, kurā lielākajai daļai mācību iestāžu joprojām nav nodrošināta mūsdienīga tehniskā bāze.

Komentējot ražotāju cenu pieaugumu iekšējā tirgū, Strautiņš paredz, ka turpmāk strauji pieaugs tieši pārtikas produktu cenas, bet to īpatsvars iekšējā tirgū ir lielāks nekā eksportā. Sava loma būšot arī gāzes cenu kāpumam, kā ietekmi iekšējā tirgū strādājošie var uz saviem klientiem novirzīt daudz lielākā mērā nekā eksporta uzņēmumi. Viņš arī atzīmē, ka ilgstoši vājā pieprasījuma un zemo cenu apstākļos savu atkarību no iekšējā tirgus ir samazinājuši uzņēmumi, kuriem bija šāda iespēja un turpmāk Latvijas tirgū varētu būt mazāk izmisīgas cīņas par izdzīvošanu un cenšanās pārdot jebko par jebkādu cenu.

Kā ziņots, šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Cenu kāpums par 0,4% bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū, savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme mēneša robežās uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu izmaiņām metālu ražošanā, kur bija cenu samazinājums par 4,3%, pārtikas produktu ražošanā – pieaugums par 1%, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – pieaugums par 0,8%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – kāpums par 1,3%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē – samazinājums par 5,5%.

Savukārt šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2009.gada jūliju ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 6,2%.

Gada laikā iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas palielinājās par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 9,5%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – pieaugums par 8,5%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – kāpums par 14%, metālu ražošanā – izaugsme par 32,1%, pārtikas produktu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā – kāpums par 2,2%, materiālu pārstrādē – pieaugums par 33,2%.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
11

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
146

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi