Būvniecības attīstība ekonomikas cikla svārstības demonstrē vēl spilgtāk nekā iekšzemes kopprodukts (IKP), norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Agnese Bičevska.
Pēc viņas teiktā, no 2002.gada, kad būvniecība sasniedza divciparu pieaugumu, līdz 2007.gadam tā attīstījās ar vidējo “ātrumu” – 15,1% gadā. Arī IKP auga strauji, kaut nedaudz lēnāk – par 9,2% gadā. Līdz ar straujo attīstību palielinājās arī būvniecības nozares īpatsvars tautsaimniecībā – no 5,5% kopējās pievienotās vērtības 2002.gadā līdz 9% 2007.gadā.
2002.-2007.gados būvniecībā bija vērojams arī straujākais nodarbināto skaita pieaugums. Neraugoties uz augstu nodarbināto skaita kāpumu, pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem krietni apsteidza iespējas nodrošināt atbilstošu piedāvājumu.
Pārkaršanas laikā visā tautsaimniecībā, bet visspilgtāk tieši būvniecībā radās akūts darbaspēka trūkums, atgādina Bičevska, norādot, ka to labi parāda saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru novērtējums uzņēmēju aptaujās: būvniecībā darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora novērtējums no pieciem punktiem 2004.gada sākumā uzlēca līdz pat vairāk nekā 40 punktiem 2006./2007.gadā. Toties nepietiekams pieprasījums kā veiksmīgas darbības šķērslis šajos gados no uzņēmēju rūpju loka un galvām gandrīz izzuda.
Straujās izaugsmes gados būvniecībā bija arī lielākais darba samaksas pieaugums no visām nozarēm, kas turpinājās arī pēc tam, kad tautsaimniecība sabremzējās – no 2002.gada līdz 2008.gadam vidējā nominālā alga trīskāršojās. Būvniecībā darbu atrada daudz jauniešu ar zemu izglītību un kvalifikāciju, kuri mazkvalificētos darbos varēja nopelnīt visai labu algu salīdzinājumā ar atalgojumu nozarēs, kurās kvalifikācijas prasības ir augstākas.
Tādēļ par vienu no negatīvākajiem pārkaršanas efektiem Bičevska uzskata izglītošanās motivācijas mazināšanos, jo daudzi jaunieši pameta vai nemaz nesāka mācības, tā arī neiegūstot apliecinājumus par augstāku izglītību.
Tautsaimniecības lejupslīdes periodā iepriekš aprakstītās tendences pavērsušās pretējā zīmē – būvniecība piedzīvoja krietni straujāku kritumu nekā tautsaimniecība kopumā – 2009.gadā būvniecības pievienotā vērtība saruka par 33,6%, kamēr IKP par 18%.
IKP pašlaik ir 2005.gada sākuma līmenī, bet būvniecība “atkritusi” līdz 2003.gada pirmajai pusei. Arī izsniegto būvatļauju skaits kopš 2007.gada sarucis divtik, un nodarbināto skaits būvniecībā 2009.gadā samazinājās par 38,7%, kas ir straujākais kritums starp nozarēm.
Bičevska skaidro, ka, tā kā iekšzemes pieprasījums atkopjas lēni un saglabājas vājš, bet nenoteiktība par nākotnes norisēm ir augsta, tad jaunbūvju celtniecības apjoms joprojām strauji krīt. Taču remonta un renovāciju segmentā vērojama nedaudz lielāka rosība. Būvmateriālu ražotāji jau krīzes sākumā atzīmēja, ka radies pieprasījums pēc maza iepakojuma būvmateriāliem – tādiem, kas piemēroti nelieliem remontdarbiem. Daudzi arī sapratuši, ka būvniecības izmaksas ir nozīmīgi sarukušas un darbaspēks ir pieejamāks nekā iepriekš, tādēļ iespēju robežās veic lielākus vai mazākus remonta darbus, iegulda māju siltināšanā, bilst ekonomiste.
Arī jaunbūvju segmentā situācija nav viendabīga, piemēram, labāk veicas tiem būvniekiem, kuri ir guvuši iespējas pildīt valsts un pašvaldību pasūtījumus. Līdz ar to arī lejupslīdes laikā būvnieku finanšu rezultāti ir kardināli atšķirīgi un nozares pārstāvji redzami gan starp lielākajiem pelnītājiem, gan zaudētājiem, saka Bičevska.
Viņa arī stāsta, ka būvniecības nozares pienesums eksportā ir visai zems – tas veido līdz 0,8% no kopējā eksporta, bet būvniecības eksporta dinamika uzskatāmi demonstrē kopējās norises Latvijas tautsaimniecībā. Saskaņā ar ekonomistes teikto pirms iestāšanās Eiropas Savienībā būvniecības nozares eksports visai strauji auga, bet līdz ar nekustamā īpašuma bumu Latvijā mūsu būvnieki pamatā pievērsās projektiem iekšzemē un eksporta daļa strauji saruka. Brīdī, kad iekšzemes pieprasījums sašaurinājās, samazinājās kreditēšanas apjomi un nenoteiktība par nākotni noteica jaunu projektu izsīkumu, mūsu būvnieki centās pārorientēties no iekšzemes projektiem uz būvniecību citās valstīs, tādējādi eksporta daļa atkal sāka pieaugt.
Izteiktajai pārkaršanai būvniecībā sekojošais straujais kritums arī nosaka to, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto bezdarbnieku vidū visvairāk ir cilvēku, kas iepriekš strādājoši būvniecībā. No 2010.gada marta beigās NVA uzskaitē reģistrētajiem 194 000 bezdarbnieku bija 13 600 būvniecības palīgstrādnieku, 4300 celtnieku un 1500 būvstrādnieku. Savukārt brīvo darba vietu ailē būvniecības nozaru profesijas gandrīz neredz, bilst centrālās bankas eksperte.
“Iepriekš varēja teikt, ka būvniecība kā sūklis uzsūca darbaspēku un tādēļ tā pietrūka rūpniecībā, kas nespēja nodrošināt iespējamās jaudas, bet pēc straujās korekcijas situācijai jābūt citādai. Nozares lēnā atkopšanās un brīvu darbavietu neesamība to apstiprina, taču vidējā alga būvniecībā kopš 2006.gada ir lielāka par algu apstrādes rūpniecībā, un šī starpība saglabājās arī 2010.gada pirmajā pusē. Iespējamais cēlonis varētu būt būvnieku minētais augstas kvalifikācijas darbinieku trūkums – neraugoties uz augsto bezdarbu,” situāciju būvniecības nozares darba tirgū skaidro Bičevska.
Jau ziņots, ka 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 19,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms otrajā ceturksnī samazinājies par 26,7%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājies par 7,7%.
Faktiskajās cenās būvniecības apjoms 2010.gada otrajā ceturksnī bija 174 miljoni latu, bet šī gada pirmajā pusgadā tas bija 281,1 miljons latu.
NOZARE.LV
Komentāri