Cenu dempings būvniecības nozarē sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem nozares 20 gadu pastāvēšanas laikā, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja būvfirmas SIA “Latvijas energoceltnieks” (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.
Zemākās cenas starpība iepirkumu konkursos sasniedz līdz pat 40% zem vidējās, norāda Asars-Asarovskis. “Dempingošana ne tikai nes zaudējumus tautsaimniecībai valstij nenomaksāto nodokļu veidā, bet degradē būvniecības nozari kopumā un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā,” uzsver Asars-Asarovskis.
Kā norāda eksperts, dempinga cenas, visticamāk, tiek veidotas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un treknajos gados uzkrātajām rezervēm.
“Dempingošana zināmā mērā ir “izdzīvošanas spēle latviešu gaumē” ar cerību, ka “es izdzīvošu, bet pārējie nomirs”. Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta “subsidēšanu”. Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,” sacīja Asars-Asarovskis.
Viņš piebilda, ka dempinga situācijas iespējamas, kamēr uzņēmumiem ir rezerves no iepriekšējiem gadiem, kas patlaban strauji izsīkst un nākamgad, visticamāk, varētu būt beigušās. Turklāt ilgtermiņa dempingošana atstās negatīvas sekas uz būvniecības nozares konkurētspēju.
“Skatoties ilgtermiņā, šādam savstarpējam cenu karam var būtu negatīvs rezultāts, jo tiek sagatavota labvēlīga augsne ārvalstu kompāniju invāzijai Latvijā. Pašmāju uzņēmumi no savstarpējā cīniņa būs ļoti novājināti, netiks investēts uzņēmuma attīstībā, jaunievedumu un tehnoloģiju modernizācijā un personāla profesionālo prasmju izaugsmē. Atsākoties ekonomikas izaugsmei un ienākot spēcīgajiem ārvalstu uzņēmumiem, pašmāju uzņēmumi nevarēs konkurēt un noturēt tirgu,” skaidro Asars-Asarovskis.
Kardināli zemākām piedāvājuma cenām jādara piesardzīgu arī pasūtītāju, uzskata speciālists. Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka visai bieži pasūtītājs nav spējīgs kritiski izvērtēt piedāvātās cenas objektivitāti, neesot būvniecības nozares eksperts. Taču pasūtītājam jābūt ieinteresētam, ka samaksātā nauda ne tikai garantē kvalitatīvu objekta būvniecību iecerētajā apjomā, bet arī ieguldītie līdzekļi atgriežas nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā.
“Iepirkumā, saskaroties ar nepamatoti zemu cenu, kas būtiski atšķiras no vidējās piedāvājuma summas, pasūtītājam jākļūst nevis priecīgam par lēto iespēju uzbūvēt objektu, bet uzmanīgam, jo pastāv reāls risks, ka objekts netiks uzbūvēts vai vismaz ne paredzētajā kvalitātē. Lai veicinātu atbilstošu piedāvājuma izvērtējumu, ir vērts piesaistīt speciālistus, kas būtu kompetenti izvērtēt piedāvātās cenas pamatotību,” uzsver Asars-Asarovskis.
Jau ziņots, ka pēdējā gada laikā Rīgas pašvaldības izsludinātajos būvniecības iepirkumu konkursos ir parādījies ļoti daudz dempinga gadījumu, kad konkursu dalībnieku piedāvātā cena ir pat par 30% zemāka nekā tikko jaunam objektam sagatavotajā kontroltāmē aprēķinātās veicamo darbu izmaksas.
To intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs un Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins.
Burovs skaidroja, ka pretendentu skaits konkursos nav liels, vidēji vienā konkursā piedalās seši uzņēmumi. Tajā pašā laikā tie uzņēmumi, kuru piedāvātās cenas atbilst kontroltāmei, ierindojami vien kādā piektajā vai sestajā vietā, pārējie piedāvā dempinga cenas.
“Protams, esam ieinteresēti darbus paveikt par iespējami zemāku cenu, tomēr mums kā pasūtītājiem daudz svarīgāka ir remontdarbu izpildes kvalitāte, lai vēlāk visu nevajadzētu remontēt vēlreiz, tādējādi ilgtermiņā maksāt par vienu un to pašu divreiz,” sacīja Burovs.
Kā piemēru viņš minēja nesen notikušu konkursu, kur kontroltāme paredzēja 900 000-1 000 000 latu izmaksas, un pat tik lielā konkursā piedalījās tikai 12 pretendenti, kontroltāmei atbilstošu cenu piedāvāja pretendents, kuram bija septītais dārgākais piedāvājums, bet konkursa uzvarētājs piedāvāja paveikt darbus par 600 000 latu.
“Šādi konkursa rezultāti arī parāda dempingu par 30%. Tāds pats dempings ir parādījies arī projektēšanas konkursos, taču tur skaidri pateikt, ka tiek piedāvāta dempinga cena, ir grūti, jo projektēšana ir radošs darbs un radošu darbu novērtēt nav viegli,” skaidroja Burovs.
Rusins piebilda, ka visi būvnieki zina, ka pēc likumdošanas piedāvājuma nodrošinājums nav lielāks par 5% no paredzamās līgumcenas un, izejot no šīs prasības, būvnieki arī gatavo savus piedāvājumus. Ja prasītais piedāvājuma nodrošinājums ir, piemēram, 10 000 latu, tad būvnieki saprot, ka maksimālā līgumcena ir 200 000 latu, tāpēc savā konkursa piedāvājumā norāda, ka darbus paveiks par cenu, kas ir stipri zemāka par šiem 200 000 latu.
“Iesniegtajos konkursa piedāvājumos pārsvarā tiek taupīts uz darba samaksas rēķina, kā arī uz grāmatvedības, darba aizsardzības, elektrības un ūdens patēriņa rēķina. Brīžiem šajās pozīcijās tiek ierakstītas nesamērīgi zemas summas, ka nav skaidrs, kā ar šādiem tēriņiem objektu vispār ir iespējams uzbūvēt,” sacīja Rusins.
NOZARE.LV
Komentāri