Darba samaksas ceturkšņu pārmaiņas vēl kādu laiku būs negatīvas vai tuvas nullei augstā bezdarba dēļ, tādēļ noturīga algu pieauguma atsākšanās paredzama 2011.gadā, norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.
Saskaņā ar viņa teikto atalgojuma kritums šā gada otrajā ceturksnī ir apstājies, bet vidējā mēneša darba samaksa privātajā sektorā atgriezusies 2008.gada sākuma līmenī un sabiedriskajā sektorā – 2007.gada vidus līmenī.
Darba samaksas gada krituma temps – par 6,3% – otrajā ceturksnī bija mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad algas gada griezumā samazinājās par 8,3%. Sabiedriskajā sektorā saglabājās straujāks stundu algas gada kritums (par 11,5%) salīdzinājumā ar privāto sektoru (par 2,7%).
Salīdzinot ar maksimālo vērtību 2008.gada beigās, stundu algas kritums sabiedriskajā sektorā ir bijis 22%, tādējādi turpmākā izdevumu konsolidācija Latvijas Bankas eksperta vērtējumā ir veicama uz funkciju audita rēķina, vienlaikus saglabājot labāko darbinieku atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru. Centrālās bankas ekonomists norāda, ka privātajā sektorā stundu algas kritums bija daudz mazāks – vien 5% salīdzinājumā ar 2008.gada beigām, jo uzņēmēji konkurētspējas atgūšanai izmaksas galvenokārt mazināja, atlaižot darbiniekus un īsinot darba nedēļu.
Privātajā sektorā straujākais stundu algas gada kritums vērojams būvniecībā – par 7,3%, tirdzniecībā – par 6,1%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā – par 5,5%. Pārējās privātā sektora nozarēs stundu darba samaksa saruka mazāk, bet lauksaimniecībā, ieguves rūpniecībā un enerģētikas sektorā gada laikā bija vērojams pat neliels atalgojuma pieaugums.
“Tomēr šie dati interpretējami ar atrunu, ka nozarēs ar lielākām nodarbināto skaitu pārmaiņām darba samaksas pārmaiņas var būtiski ietekmēt strukturāli efekti. Piemēram, augsti kvalificētu darbinieku īpatsvara pieaugums bīda vidējo atalgojuma statistiku uz augšu,” skaidro Krasnopjorovs.
Krasnopjorovs prognozē, ka, darba samaksai sasniedzot zemāko punktu, stundu alga nepazemināsies zem 2007.gada vidējā līmeņa. Tomēr darbaspēka pieprasījuma neatbilstība piedāvājumam – ir pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, bet vairākums bezdarbnieku ir zemi kvalificēti – varot izpausties vidējā atalgojuma pieaugumā augsta līmeņa speciālistiem tajās tautsaimniecības nozarēs un profesijās, kur piedāvājums Latvijā ir ierobežots. Nozaru speciālistu biežāk pieminētās no šādām profesijām ir informācijas tehnoloģiju speciālisti, augsti kvalificēti būvniecības speciālisti, kā arī vadītāji.
“Visticamāk, algu pieaugums sākumā parādīsies atalgojuma neregulārajā komponentē, vairākiem uzņēmumiem atgriežoties pie prēmēšanas sistēmas, tieši sasaistot prēmijas ar darba izpildes rezultātiem. Savukārt regulārā algas komponente ir inertāka, un pieaugums tajā būs vērojams vēlāk,” pārliecināts ir ekonomists.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 444 lati, kas ir par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Gada pirmajā ceturksnī bruto darba samaksa bija 431 lats, bet 2009.gada pēdējā ceturksnī tā bija 440 lati.
NOZARE.LV
Komentāri