Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Apbalvoti veiksmīgākie Cēsu uzņēmumi par darbu 2009.gadā

Druva
20:24
04.09.2010
13

Vakar, godinot uzņēmēju pašaizliedzīgo darbu un uzteicot to devumu novadam, izstādes ''Cēsu uzņēmējs 2010'' laikā tika sumināti veiksmīgākie Cēsu uzņēmumi astoņās nominācijās, informēja pasākuma pārstāve Liene Kupča.

Balva nominācijā ''Cēsu labdaris” piešķirta SIA ''Cēsu vecpilsētas aptieka'' par uzņēmuma atbalstu Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas audzēkņiem no mazturīgām ģimenēm brīvpusdienu nodrošināšanā.

Cēsu Mākslas skolas audzēkņu darinātu balvu un atzinības rakstu saņēma AS ''SEB Banka'' – ilggadējs Cēsu Mākslas festivāla ģenerālsponsors, sporta komandu, izglītības iestāžu un Cēsu attīstības projektu atbalstītājs.

“Cēsu izaugsmes” balvu nopelnījusi SIA “Recro”, kas ir viens no Eiropas attīstītākajiem uzņēmumiem savā jomā – automātisko ātrumkārbu remontēšanā. Kopš uzņēmuma izveides 2007.gadā tā darbinieku skaits ir audzis no diviem līdz 42, bet eksporta apjoms no kopējiem ieņēmumiem ir palielinājies no sešiem procentiem līdz 51 procentam. SIA ''Recro'' aktīvi sadarbojas ar vietējām profesionālās izglītības iestādēm, nodrošinot prakses un darba iespējas topošajiem profesionāļiem.

Koka logu ražotājam ''Staļi'' šis rudens iesācies ar balvu birumu. Nesen saņemta balva kā vienam no lielākajiem eksportētājiem Vidzemē, tagad tai pievienojas arī ''Cēsu eksportētāja” tituls. Kokapstrādes uzņēmums no 2009.gadā saražotās produkcijas eksportējis 95% un sasniedzis 7,5 miljonus eiro jeb 5,25 miljonus latu lielu apgrozījumu. Īpaši jāatzīmē, ka uzņēmums spējis sasniegt būtisku eksporta apjoma palielinājumu tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. SIA “Staļi'' 2009.gadā ir bijis arī trešais lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs privāto uzņēmumu grupā.

Kā Cēsu dāsnākais darba devējs tika apbalvots SIA ''Wolf Systems”. Pēc VID datiem, uzņēmums nodarbina 28 darbiniekus un, vērtējot strādājošo vidējo darba algu, uzņēmums ir apbalvots kā Cēsu vislabākais darba devējs 2009.gadā.

Vēsturiski senākais Cēsu vārda nesējs pasaulē ir balvas ''Cēsu vēstnesis'' saņēmējs – AS ''Cēsu alus”. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Cēsu novadā, otrs lielākais nodokļu maksātājs privāto uzņēmumu grupā, ikgadējās balvas ''Cēsnieks'' izveidotājs un aktīvs Cēsu novada sporta un kultūras dzīves atbalstītājs.

Vidzemes Inovāciju un uzņēmējdarbības centrs šogad pirmo reizi pasniedz balvu jaunā nominācijā – ''Cēsu inovācija”. To saņēma SIA “Meža īpašnieku konsultatīvais centrs''.

Uzņēmums darbojas mērniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, un balva tiek piešķirta par uzņēmējdarbības un zinātnes veiksmīgu integrāciju. Uzņēmums ir izveidojis savu lietišķās pētniecības institūtu ''Vides risinājumu institūts'', kas nodarbojas ar aviācijā bāzētas attālās izpētes tehnoloģiju pētniecību un attīstību un to pielietošanu meža un dabas resursu apsaimniekošanai. Vides risinājumu institūtā strādā dažādu nozaru pētnieki no piecām Eiropas valstīm. ''Meža īpašnieku konsultatīvais centrs'' ir lielisks piemērs, kā attīstīt novatoriskus un aktuālus projektus ar augstu pievienoto vērtību, par laureātu stāstīja Pauls Irbins, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centra pārstāvis.

Lai mudinātu jaunas un aktīvas uzņēmēju paaudzes veidošanos, tiek apbalvots ''Cēsu jaunietis uzņēmējs”. Šogad šī balva pienākas Laurim Sildnikam, SIA “Fono'' īpašniekam. Sildniks ir vasaras festivāla “Fonofest” dibinātājs, idejiskais virzītājs un organizators. Katru gadu festivāla organizēšanā viņš kopā ar komandu spēj iesaistīt un aizraut vairāk nekā 30 brīvprātīgos. Sildniks arī ir atvēris un veiksmīgi vada mūzikas un deju klubu ''Fonoklubs”, kurā strādā astoņi cilvēki.

Balvu ''Cēsu pārsteigums 2009″ saņēma Cēsu iedzīvotājs, AS ''Dinamo Rīga'' hokejists Mārtiņš Cipulis, jo Cipulis ierindojies starp lielākajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem starp privātajiem uzņēmējiem.

Erro Rassa veidotās balvas – simboliskus zobratus – pasniegt ieradies bija Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). ''Cēsu uzņēmēju darbs un uzņēmumu panākumi apliecina, ka Cēsis un Latvija ir uz izaugsmes ceļa. Cēsnieki Latvijā ir zināmi ne tikai ar savu uzņēmējdarbības prasmi, bet arī kā lieli savas pilsētas patrioti. Tā arī ir atbilde par to, kā izdevies pēc krīzes sasniegt tik labus rezultātus, un tā ir arī garantija, ka cēsnieki neļaus savam reģionam atgriezties tajos burbuļa ekonomikas laikos, kad pseidoizaugsmes virzītājspēks bija lēti kredīti, nekustamā īpašuma spekulācijas, zems darba ražīgums un nepamatoti augsts iekšzemes patēriņš. Šodien galvenais ir paveiktais darbs un tā rezultāti,” savā uzrunā teica Dombrovskis.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP), pasniedzot balvas, sacīja: ''Liels paldies visiem uzņēmējiem, darbiniekiem, viņu ģimenēm par milzīgo enerģiju, aizrautību un ticību, ar kādu jūs strādājat. Mēs varam būt lepni ar jūsu zināšanām, idejām, apņēmību arī šajos ekonomikai nebūt ne vieglajos laikos, un tāpēc vēlu veiksmi arī turpmāk!''

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi