Latvijas iedzīvotāju neatbalsta valdībā izskanējušo priekšlikumu 2011.gada valsts budžeta konsolidācijai atcelt iemaksas pensiju otrajā līmenī, liecina kompānijas “OMG Snapshots” veiktā aptauja.
Tikai 9% respondentu ir gatavi atbalstīt šādu ieceri, savukārt 21% atzina, ka vispār nav dzirdējuši par šādu priekšlikumu.
Patlaban pensiju otrajā līmenī tiek iemaksāti 2% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
24% respondentu uzskata, ka šādas izmaiņas pensiju otrajā līmenī grautu uzticību pensiju sistēmai kopumā. Savukārt gandrīz katrs piektais respondents jeb 19% aptaujas dalībnieki atzinuši, ka tas mudinātu viņus apsvērt iespēju nodokļus maksāt citās valstīs, kur var pretī saņemt solīto. 18% respondentu kā galvenās sekas iespējamajai iemaksu atcelšanai redz personīgu zaudējumu, proti, samazinātos viņu nākotnes pensija.
Ideju atcelt iemaksas pensiju otrajā līmenī visvairāk neatbalsta vecāka gadagājuma cilvēki (50-74 gadi) un jaunieši (15-19 gadi) – attiecīgi 82% un 72%.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis norāda, ka aptaujā satraucošākie ir divi būtiski savstarpēji saistīti aspekti. Pirmkārt, lielākā daļa respondentu, kuri neatbalsta valdības ieceri par iemaksu atcelšanu pensiju otrajā līmenī, ir vecumā pēc 40 gadiem. Tas nozīmējot, ka izmantojot likumdošanas priekšrocības, viņi ir pievienojušies pensiju sistēmai brīvprātīgi, lai iespējami vairotu savu pensiju kapitālu. Otrkārt, runājot par sekām šādam lēmumam, liela daļa respondentu uzskata, ka tas grautu uzticamību pensiju sistēmai kopumā un attiecīgi cilvēki izvēlētos maksāt nodokļus citās valstīs.
“Šie divi aspekti apstiprina pašreizējo sabiedrības nostādni, ka atrašanās ēnu ekonomikā, nemaksājot nodokļus Latvijā vai novirzot šos naudas līdzekļus ārpus Latvijas ekonomikas, šodienas skatījumā spēj nodrošināt augstāku personīgo labklājības līmeni nākotnē pretstatā uzticībai Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmai un tās sniegtajiem labumiem ilgtermiņā,” saka Voļskis.
Savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrības “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, komentējot aptauju, norādīja, ka viņu izbrīna nezināšana pensiju jautājumā. “Latvijas katastrofālā demogrāfiskā situācija neatļauj saglabāt budžetā nesamērīgi augstās pensiju izmaksas tai paaudzei, kas ir solidāri līdzatbildīga par šo demogrāfisko situāciju un nekvalitatīvo politisko procesu valstī 20 gadu laikā. Valsts neko vairāk par minimālo pensiju ilgtspējīgi, ar pašreizējo saimniecisko struktūru un dinamiku nodrošināt nebūs spējīga. Līdzekļi prioritāri ir jānovirza izglītības sistēmai, kura būtiski jāreformē, un demogrāfiskās politikas izstrādei un realizācijai,” pārliecināts ir Rungainis.
Ideju maksāt nodokļus citā valstī, kur pretī var saņemt solīto, visvairāk atbalsta cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Šāda valdības lēmuma gadījumā motivācija maksāt nodokļus visvairāk samazinātos Rīgā (19% respondentu), salīdzinājumā ar pilsētām ārpus Rīgas (17% respondentu) vai laukiem (5%).
Respondenti, kas kā savu dzimto valodu norādījuši latviešu, daudz vairāk apsvērtu ideju nodokļus maksāt citās valstīs salīdzinājumā ar krievvalodīgajiem respondentiem – attiecīgi 25% un 12%. Arī ideja pamest valsti ir izteiktāka latviski runājošo vidū – 12% pret 5% krievvalodīgajiem.
Pēc Voļska domām, ēnu ekonomikas īpatsvars nākamajos piecos gados turpinās pieaugt, turpināsies darba spējīgo iedzīvotāju emigrācija uz citām valstīm, kas tuvākajos desmit gados pie pastāvošās demogrāfiskās situācijas Latvijā var radīt ļoti nopietnus draudus Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei.
“OMG Snapshots” pēc sabiedrisko attiecību aģentūras SIA “Hill and Knowlton Latvia” aptauju veica šā gada augustā un tajā piedalījās gandrīz 900 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Latvijā izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma, kuras pamatā ir paaudžu solidaritāte un katra cilvēka personiskais ieguldījums savu vecumdienu nodrošināšanā. Pensiju sistēmas otrais līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu, kas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju pirmā līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir palielināt pensiju kapitālu un arī pašu pensiju lielumu, ieguldot un uzkrājot daļu no sociālajām iemaksām finanšu un kapitāla tirgū.
Pensiju sistēmas otrais līmenis tika ieviests 2001.gada 1.jūlijā. Ar šo brīdi daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra otrā līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā viņš nebija vecāks par 50 gadiem.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļauj iespēju nākamgad pilnībā pārtraukt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju otrajam līmenim. Iepriekš Dombrovskis LNT ziņām sacīja, ka valsts budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā uz laiku varētu atteikties no iemaksām pensiju otrajā līmenī, līdzīgi kā to izdarīja Igaunija. Tādējādi līdzekļus varētu ietaupīt uz topošo pensionāru rēķina.
NOZARE.LV
Komentāri