Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Latviskie meistari atvēra durvis

Sarmīte Feldmane
23:00
11.09.2021
184
Audeejas Rauna 1

Nedēļas nogalē trīspadsmito reizi notika pasākums “Satiec savu meistaru!”. Visā Latvijā 97 vietās varēja satikt vairāk nekā 150 dažādu amatu meistaru. Arī Vaivē, Līgatnē, Drabešos, Raunā. Katrā amatu meistari labprāt stāstīja, iepazīstinot ar kādu senu amatu.

“Ar vārdu “meistars” saprotam ne tikai tās personas, kas darina skaistas un noderīgas lietas, bet arī tās, kas pēta, izzina un māca. Savā ziņā un plašākā nozīmē vārds “meistars” ir universāls,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Līgatnē savu darbnīcu durvis vēra tradicionālu, bet retu amatu meistari: tāšu pinēja, seno mūzikas instrumentu izgatavotājs un vienkoču trauku un abru meistars. “Īpaši priecīgi pasākuma dalībnieki bija par iespēju pabūt seno mūzikas instrumentu meistara Eduarda Klints darbnīcā. Sarunas, stāsti par instrumentiem, tie noteikti paliks atmiņā. Meistars ikdienā neuzņem tūristus, kā to dara tāšu pinēja Vizma Zvirbule un Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis. “Satiec savu meistaru” – tā ir iespēja redzēt, kā ikdienā strādā amatnieki, nevis prasmju apguve. Lai kādu amatu apgūtu, ir jāmācās, bet gūt priekšstatu var tikšanās reizē,” stāsta Līgatnes Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa un piebilst, ka apmeklētājus interesējis ne tikai, kā top, piemēram, tāšu cibas un citi trauki, bet arī kā sagādāt un sagatavot materiālus. “Bieži vien, redzot kāda amatnieka darbu, domājam, kas gan tur sarežģīts. Kad redzam, kā meistars strādā, gūstam reālu priekšstatu un citādāk vērtējam kārtīga amatnieka darbu,” teic A.Raudzepa.

Raunas audēju kopa “Drellis” akcijā “Satiec savu meistaru” iesaistās jau daudzus gadus, un ik rudeni audēju saimei piepulcējas kāda jauna dalībniece.
“Ir jāsāk no paša sākuma, lai māku visu izdarīt pati,” uzsver Ineta Jemeļjanova. Viņa kopā ar kopas vadītāju Gitu Krīgeri stellēs jau uzmetušas audeklu un sākušas nītīt. Ineta cītīgi strādā, kā māca Gita. Viņa pastāsta, ka pirms trim gadiem radusies vēlēšanās aust, kāpēc, to pat nevar pateikt, jo visu mūžu bijusi liela adītāja. “Meklēju meistarus, kuri iemācītu, iestājos rindā vienā Amatu mājā, otrā, nekādu ziņu tā arī nesaņēmu. Tagad man mājās ir stelles, tās uzdāvināja. Nestāvēs taču mājās kā mēbele,” pastāsta cēsniece Ineta. Sociālajos tīklos jautājusi, kur var atrast kādu meistaru, un viņai ieteikts meklēt Raunā.

“Tā kā man nav noteiktu stundu darbs, varu veltīt laiku aušanai,” gandarīta saka cēsniece, atgādinot: “Ja kaut ko ļoti gribas, vienmēr atrod veidu un vietu, kur to darīt. Ja ne uzreiz, jābūt pacietīgam.”
G.Krīgere uzsver, ka senie amati tiek celti saulītē. Par tiem interesējas dažādas paaudzes. “Drellis” apvieno 16 audējas, viņas auž gan studijas telpās, gan mājās.
Drabešu Amatu mājā “Satiec savu meistaru” šoruden tika aizvadīts starp mirdzošām pērlītēm. Guna Zommere bija atvērusi Stikla pērlīšu darbnīcu. Te katrs interesents, kurš laikus bija pieteicies, varēja izgatavot sev 14.–15. gs. pie jostas karināmu naudas maciņu. “Liels pārsteigums bija pērlīšu gatavošana,” ar smaidu saka Drabešu Amatu mājas vadītāja Inese Roze un pastāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem Amatu māja iegādājusies visu nepieciešamo stikla pērlīšu izgatavošanai. “Tērpiem pērles ir jāatjauno, kāpēc iegādāties no citiem, ja var izgatavot paši. Vairākas reizes jau Amatu mājā ir bijusi pērlīšu gatavošanas meistardarbnīca. Redzot, kā dalībniecēm mirdzēja acis, ieraugot Gunas Zommeres traukus ar krāsainām stikla pērlītēm, pēc tam pašu izgatavotās, ir skaidrs, ka, ja vien būs iespējams, rīkosim meistardarbnīcas,” stāsta I.Roze.

Šoreiz “Satiec savu meistaru” notika klusi, bez skaļas reklāmas un aicinājumiem. Katrā vietā drīkstēja piedalīties tikai noteikts dalībnieku skaits, visur bija iepriekš jāpiesakās, izpalika ierastā braukāšana no viena meistara pie cita.

“Satiec savu meistaru!” ir latviskās meistarības svētki, kuros vienmēr bijusi iespēja iepazīt amatus, par kuriem varbūt tikai dzirdēts, ieraudzīt, kā meistars strādā, dzirdēt viņa stāstus un saprast, ka varbūt arī pats gribu apgūt šo arodu vai, gluži otrādi, – rast sev atbildi, ka to nu gan nedarīšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi