Šodien, kad sākas tautas skaitīšanas otrais posms, ne visi 1960 tautas skaitītāji sāks darbu, apstiprināja sociālo pētījumu kompānijas SIA “GFK Custom Research Baltic” (“GfK Baltic”) vadītāja Iluta Skrūzkalne.
Viņa norādīja, ka “GfK Baltic”, kas iegūs tautas skaitīšanas datus otrajā posmā, vēl nav saņēmusi informāciju no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) par to, cik katram skaitītājam mājokļi jāapmeklē. Tāpēc pagaidām arī nav noslēgti līgumi ar tautas skaitītājiem.
“GfK Baltic” ar tautas skaitītājiem slēgšot uzņēmuma līgumus, kas paredz atalgojumu pēc padarītā darba apjoma. Līgumi tikai šovakar ar ekspreša pastu tikšot nosūtīti uz 37 reģionālajiem centriem.
Tā kā, piemēram, Daugavpilī uzņēmumu līgumi nonāks tikai šodien pēcpusdienā un viens reģionālais vadītājs nespēs koordinēt darba sākšanu 130 skaitītājiem vienlaikus, tad arī daļa tautas skaitītāju pie iedzīvotājiem sāks doties tikai 18.martā. Skrūzkalne gan apgalvoja, ka Rīgā tautas skaitītāji darbu sāks jau ceturtdien, 17.martā.
Uz jautājumu, vai uzņēmuma līgums nozīmē, ka gadījumā, ja tautas skaitītājam iedzīvotāji nevērs vaļā durvis, viņš arī nesaņems nekādu atalgojumu, Skrūzkalne atbildēja, ka tas esot vēl viens nezināmais finanšu risks, ko “GfK Baltic” uzņemas. Pēc viņas sacītā, ja skaitītājam tādu gadījumu būs daudz, “GfK Baltic” sūtīs kvalitātes kontrolierus pārbaudīt, vai tiešām ir tā, ka neviens never vaļā durvis.
“Mēs mēģināsim saprast, vai tā ir šī viena skaitītāja problēma vai tā ir tendence, un domāsim, ko darīt,” atzina Skrūzkalne. Viņa arī piebilda, ka lauku reģionos, kur tiek sagaidīts liels emigrējušo iedzīvotāju skaits, tautas skaitītājiem arī neizdosies nopelnīt atbilstoši ieguldītajam darbam, tāpēc “GfK Baltic” sola katru gadījumu skatīt atsevišķi un godprātīgi atlīdzināt cilvēkiem, kuriem būs šādas problēmas.
Jau vēstīts, ka starp vairāk nekā 650 000 cilvēku, kuri snieguši datus par sevi tautas skaitīšanas pirmajā posmā, kas no 1.marta līdz 12.martam norisinājās internetā, vairāki uzdevušies par Valsts prezidentu, bet piereģistrēto deputātu skaits ievērojami pārsniedz deputātu kopējo skaitu valstī.
Par to vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus informēja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.
Statistikas pārvaldes vadītāja arī norādīja, ka uzticību neraisa arī vairākas norādītās adreses, jo iedzīvotāji esot deklarējušies arī klubos, ēdnīcās, birojos, pat transformatoru būdiņās.
Žīgure norādīja, ka gadījumos, kad internetā sniegtās ziņas rada šaubas par to patiesumu, tautas skaitītāji ieradīsies pie šiem cilvēkiem, lai precizētu aizpildītās anketas. “Nevar taču matemātiski summēt vienalga ko,” sacīja CSP vadītāja.
Žīgure atzina, ka nesaprotamu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju jūtas iebiedēta un nevēlas, lai viņu mājokļus apmeklē skaitītāji. Daudzi esot zvanījuši uz Statistikas pārvaldi un pauduši vēlmi paši atnākt un sniegt ziņas par sevi un savu mājokli. Statistikas pārvalde centīšoties nepieļaut, lai pie tās filiālēm veidotos kilometrus garas rindas.
Žīgure pieļāva, ka tautas skaitītājam uz katru adresi nāksies iet vairākas reizes un atstāt zīmīti ar lūgumu telefoniski precizēt abām pusēm pieņemamu laiku.
Deputāts Jānis Ādamsons (SC) savukārt norādīja, ka viņa māju sargā divi nikni suņi. “Kur tautas skaitītājs atstās savu zīmīti – suņa zobos?” jautāja Ādamsons. Žīgure piekrita, ka suņi radīs problēmas tautas skaitītājiem, un apsolīja, ka Statistikas pārvalde ir gatava maksāt apdrošināšanu par suņu kodumiem un saplēstām drēbēm.
LETA
Komentāri