Ilgākie maksājumu kavējumi Latvijā 2010.gadā bija pakalpojumu nozares uzņēmumiem, liecina SIA “Creditreform” aptauja par darījumiem starp juridiskajām personām vietējā tirgū.
Kā liecina pētījums, pakalpojumu nozares uzņēmumos rēķinu apmaksa tiek kavēta vidēji 40,9 dienas. Komercpakalpojumu nozarē rēķinu apmaksa tiek kavēta 37,9 dienas, būvmateriālu ražošanā – 34,2 dienas, vairumtirdzniecībā ar saimniecības precēm – 29,4 dienas.
Ilgāki maksājumu kavējumi novērojami arī tirdzniecības nozares uzņēmumos – 18,9 dienas.
Vismazākie maksājumu kavējumi 2010.gadā bija ražošanas nozares uzņēmumiem, kuri vidēji rēķinu apmaksāja 4,2 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes. Rūpniecības uzņēmumi pērn piedzīvoja strauju maksājumu kavējumu samazinājumu, salīdzinot ar 2009.gadu, kad ražošanas nozares uzņēmumiem vidējie maksājuma kavējumi bija 11,3 dienas.
Lai arī maksājumu izpildes uzraudzība pagājušajā gadā kļuva stingrāka, vidējie maksājuma kavējumi ir palielinājušies. Pētījums rāda, ka vidēji maksājumi pērn tika kavēti 22,1 dienu, kas ir par 3,2 dienām ilgāk nekā 2009.gadā. 2010.gadā kopumā palēninājusies debitoru parādu aprite, veidojot vidēji 47,4 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes.
Saskaņā ar pētījuma datiem 2010.gadā noteiktajā termiņā tika apmaksāti 62,7% no visiem izrakstītajiem rēķiniem, kas ir par 25,3% vairāk nekā 2009.gadā, kad šis rādītājs bija tikai 37,4%. Procentuāli liela daļa maksājumu ir ar kavējumu līdz septiņām dienām, veidojot 12,9%.
Pērn uz pusi ir palielinājies ilgstošu nemaksātāju (ar maksājuma kavējumu vairāk par 90 dienām) un bezcerīgo parādu apjoms. Ja 2009.gadā par precēm vai pakalpojumiem norēķinājās ar kavējumu vairāk par 90 dienām 0,9% klientu, tad 2010.gadā šādu klientu skaits bija pieaudzis jau līdz 2,2%.
Arī neapmaksāto parādu apjoms ir palielinājies par 1,1% un 2010.gadā veidoja 2,17% no visiem darījumiem. Aptaujas rezultāti parāda, ka aizvadītajā gadā visbiežāk maksājumi tika kavēti intervālā no septiņām līdz 60 dienām, kur ir 30,4% visu kavēto maksājumu.
Pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā 23,5% aptaujāto uzņēmēju sadarbības līgumos saviem klientiem paredzēja avansa maksājumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, avansa maksājumu darījumu skaits saglabājas augsts. 2010.gadā uzņēmēju līgumos noteiktais vidējais darījumu apmaksas termiņš bija 25,3 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes. Lielāko īpatsvaru – 33,6% – veidoja līgumi, kur noteiktais atliktā maksājuma termiņš ir intervālā no 15 līdz 30 dienām. Joprojām ļoti mazu īpatsvaru veido darījumi, kuros atliktā maksājuma termiņš ir noteikts ilgāk par 90 dienām pēc rēķina izrakstīšanas vai darbu izpildes – 0,8%.
2010.gada laikā lielāku aktualitāti ir ieguvuši apmaksas nosacījumi, kur apmaksa tiek paredzēta nenoteiktā laikā pēc preču realizācijas. Šādu darījumu skaits veido 1,5%, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Nosakot šādus apmaksas nosacījumus, pircējs mazāk riskē ar ieguldīto naudu preču iegādē, tiek mazāk veikti uzkrājumi noliktavās un tas prasa mazākus tūlītējus izdevumus, kurus pašlaik lielai daļai uzņēmēju būtu grūti nodrošināt, norāda “Creditreform Latvijā” mārketinga speciāliste Kristīne Veinberga.
Viņa arī skaidro, ka rūpīga sadarbības partneru izvērtēšana un stingra kredītpolitika ir atsijājusi lielu daļu potenciālo parādnieku, līdz ar to 2010.gada laikā uzņēmēji kļuvuši daudz apmierinātāki ar klientu maksāšanas disciplīnu.
Ar klientu maksāšanu 2010.gadā apmierināti un vairāk apmierināti nekā neapmierināti bija 75,5% uzņēmēju, kas ir par 15,1% vairāk nekā pērn. Tomēr rēķinu savlaicīgās apmaksas problēma lielai daļai Latvijas uzņēmumu nezaudē aktualitāti – klientu maksāšanas disciplīna pilnīgi neapmierina 3,1%, bet vairāk neapmierina nekā apmierina – 21,4% uzņēmēju.
Pētījuma dati rāda, ka lēmumu par sadarbības drošumu 82,7% uzņēmumu balsta uz iepriekšējo sadarbību ar klientu un tās veiksmīgu rezultātu. Papildus pozitīvam sadarbības novērtējumam daļa uzņēmumu analizē arī klienta finanšu pārskatus (26,5%), pārbauda kredītvēsturi (42,9%), izmanto reitingus (20,4%) vai pasūta uzņēmuma kredītvērtējumu, kredītizziņas (13,3%).
Kredītrisku novērtējums pēc “CrefoScore” modeļa riska klasēm parāda, ka no visiem Komercreģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem zemajās maksātspējas riska klasēs uz šā gada janvāra sākumu atradās 59,8% komersantu no kopējā skaita. Šiem komersantiem nav vērā ņemamu problēmu pastāvīgi sabalansēt skaidrās naudas plūsmu, lai savlaicīgi pildītu finansiālās saistības ar biznesa partneriem un valsti.
Pētījuma laikā aptaujāti 1760 Latvijas uzņēmumi dažādos uzņēmējdarbības sektoros.
NOZARE.LV
Komentāri