Latvijā tā dēvētās lielās pensijas saņem 0,1% no kopējā pensiju saņēmēju skaita, – Latvijas Radio šorīt sacīja Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.
Latvijā viena persona saņem 4500 latu pensiju, bet 730 personas saņem vai nu vecuma, vai invaliditātes pensiju virs 1000 latiem.
Piemaksas pie vecuma pensijas, kas ir vidēji 23 lati, saņem 465 pensionāri.
Kopumā pensiju izmaksām mēneši nepieciešami 99 miljoni latu, pagaidām visas izmaksas tiek segtas no sociālā budžeta, daļēji – uz uzkrājumu rēķina.
Pašlaik Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem kaut kāda veida izmaksas no sociālā budžeta.
Kā sacīja Šmitiņa, pagaidām satraukumam nav pamata, ka pensiju un pabalstu izmaksām no sociālā budžeta varētu pietrūkt līdzekļu, – no iepriekšējiem gadiem ir izveidojies uzkrājums. Sākotnēji tas bija 951 000 latu, pašlaik tas samazinājies līdz 358 000 latu. “Šajā gadā uzkrājumu atlikuma vēl ir pietiekams, nav satraukuma arī par nākamā gada budžetu,” piebilda VSAA direktore.
Sociālā budžeta stabilizēšanai nepieciešams palielināt strādājošo skaitu un palielināt darba algas.
Šā gada februārī ievērojami samazinājušās bezdarbnieka pabalstu izmaksas. Maksimālās summas tika izmaksātas 2010.gada sākumā, kad bezdarbnieka pabalstu saņēma lielākais skaits cilvēku, – pabalstos izmaksāti 12 miljoni latu. Pašlaik bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits ir samazinājies – no 82 000 iedzīvotāju pagājušā gada janvārī līdz 38 000 iedzīvotāju šā gada februārī.
Šmitiņa skaidroja, – lai gan arvien mazāk ir to cilvēku, kuri var saņemt bezdarbnieka pabalstu, tas neliecina par bezdarba samazināšanos. Daudziem ir beidzies termiņš, kādā viņi šo bezdarbnieka pabalstu varēja saņemt, jaunu darbu nav izdevies atrast, līdz ar to šie cilvēki ir vai nu bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, vai arī saņem sociālo palīdzību no dažādām atbalsta programmām.
Ievērojami samazinājušās arī slimības pabalstu izmaksas – aptuveni par 30% salīdzinājumā ar 2009.gadu.
Šmitiņa uzsvēra, ka sociālā budžeta ilgtspēju nodrošina tā stabilitāte, – jo mazāk izmaiņu šajā sistēmā, jo lielāka uzticība tai.
LETA
Komentāri