Marta otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,5 grādi, kas ir 2,2 grādi virs normas, un arī nokrišņu lielākajā daļā Latvijas bijis mazāk par normu.
Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija, siltāks laiks bijis dekādes pirmajā pusē – 11.martā un 12.martā -, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija trīs grādi, bet 13.martā un 14.martā – piecus līdz sešus grādus augstāka par normu.
13.martā un 14.martā šogad pirmoreiz gaiss gan Latvijas rietumos, gan arī austrumu daļā vietām sasila līdz plus 10, plus 11 grādiem, sasniedzot arī jaunus konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordus.
Tomēr turpmākās dienas gaisa temperatūra pazeminājās līdz normai un bez ievērojamām izmaiņām saglabājās līdz pat dekādes beigām. Šajā periodā dienā gaisa temperatūra nepārsniedza plus 5, plus 6 grādus, bet naktī termometra stabiņš lielākoties noslīdēja līdz mīnus 3, mīnus 8 grādiem, 16.marta naktī Ainažos, Zosēnos un Daugavpilī – līdz mīnus 11 grādiem.
Šogad meteoroloģiskais pavasaris Latvijā ienāk ļoti pakāpeniski. Rietumu un centrālajos rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsvarā virs nulles ir kopš 8.-9.marta, Austrumlatvijas zemākajās vietās – kopš 11.-12.marta. Meteoroloģiskais pavasaris vēl nav sasniedzis Austrumlatvijas augstieņu rajonus, kur diennakts vidējā gaisa temperatūra vēl pārsvarā ir zem nulles.
Marta otrās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 86% no normas. Lielākajā teritorijas daļā nokrišņu šai dekādē bija mazāk par normu – Rīgā un Krāslavas novada Piedrujā – tikai 50% no nokrišņu normas. Turpretī Kuldīgā bagātīgā 11.marta lietus un sniega rezultātā visas dekādes nokrišņu norma tika pārsniegta vairāk nekā divas reizes.
11.marts bija šīs dekādes ar nokrišņiem visbagātākā diena, kad lija un sniga visā Latvijā. Turpmākās dienas laiks pārsvarā bija sauss un saule lēnām turpināja kausēt sniegu, pakāpeniski, sākot no rietumu jūras piekrastes rajoniem, atbrīvojot Latviju no sniega segas. Situācija gan īslaicīgi mainījās 19.martā, kad snigšanas rezultātā īslaicīgi sniega sega atjaunojās visā Latvijā.
Kopumā dekādē visbiezākā sniega sega joprojām bija Siguldā, Dagdā un Alūksnē, kur vidēji sniega sega bija 40 līdz 44 centimetri.
11.marts bija arī aizvadītās dekādes visvējainākā diena, kad Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20 līdz 24 metrus sekundē (m/s), bet iekšzemes rajonos – 14 līdz 18 m/s, Madonā – 20 m/s.
LETA
Komentāri