Par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min pārtikas produktu sadārdzināšanos – to atzīst 80% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada nogalē veiktā aptauja. Arī Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta aprēķini liecina, ka Latvijas vidusmēra ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, par pārtiku vidēji mēnesī samaksā 15–20 latus vairāk nekā pirms gada.
Saskaņā ar CSP datiem tieši pārtikas preču sadārdzinājumam ir bijusi viena no lielākajām ietekmēm uz inflāciju pēdējā gada laikā. Kā ziņots, februārī gan mēneša, gan gada izteiksmē visstraujākais cenu pieaugums bijis pārtikai. Gada laikā pārtikas produktu cenas cēlušās par 9,8%, savukārt viena mēneša laikā pārtikas produkti kļuvuši vidēji par 1,8% dārgāki. Atsevišķu produktu cena gada laikā ir pat dubultojusies.
Jebkurai ģimenei izdevumi pārtikai ir viena no būtiskākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi pārtikai veido 25-35% no visiem tēriņiem.
Absolūtos skaitļos izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 līdz pat 200 latiem vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam pārtikai mēnesī tiek tērēti 50–60 lati. Ņemot vērā pārtikas produktu cenu pieaugumu, ģimene ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, nemainot savus ieprikšanās paradumus, šogad pārtikai ir spiesta iztērēt par 15–20 latiem mēnesī vairāk nekā pērn.
„Protams, šādā situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt uz pārtikas rēķina. Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt veselības problēmas,” komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direkotra vietniece Diāna Krampe.
Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77% pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai akcijas. Tomēr katrs piektais aptaujas dalībnieks vismaz reizi nedēļā konstatē, ka daļa pārtikas ir sabojājusies un ir jāizmet, jo nav bijis iespējas apēst visu iegādāto. Vēl 39% iedzīvotāju šādā situācijā nonāk aptuveni reizi mēnesī.
„Šie dati liecina par to, ka daudzas Latvijas ģimenes spētu samazināt savus izdevumus pārtikai, ja pievērstos rūpīgākai pārtikas iegādes plānošanai,” norāda Diāna Krampe. „Pirmais solis tēriņu optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta sastādīšana atbilstoši tam. Zinot nepieciešamo produktu sarakstu, var kritiski izvērtēt akcijas preču iegādes nepieciešamību. Pastāv arī dažādi paņēmieni, kā ierobežot impulsīvus pirkumus – tie pārsvarā saistīti ar sevis disciplinēšanu un izvairīšanos pievērst uzmanību precēm, kas nav pirkumu sarakstā.”
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti uzskata, ka, pārdomāti saplānojot pārtikas iegādi, vidusmēra ģimenes varētu ietaupīt līdz pat 10% no saviem izdevumiem pārtikai un tādējādi vismaz daļēji atslogot ģimenes budžetu no pārtikas cenu kāpuma radītā sloga. Ekspertu padomi pārtikas iegādes plānošanai pieejami Institūta mājas lapas www.manasfinanses.lv sadaļā „Padomi”: http://www.manasfinanses.lv/kategorijas/padomi/partika/.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas savu darbību uzsāka 2009. gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību plānot savu personīgo budžetu.
Diāna Krampe
Komentāri