Gandrīz trešdaļa jeb 32% valsts iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem līdz 61 gadam būtu gatavi doties dzīvot un strādāt uz ārzemēm, noskaidrots jaunākajā “DnB Nord Latvijas barometra” pētījumā.
Kā iemeslus emigrācijai respondenti minējuši to, ka neredz sev Latvijā nākotni, dzīves apstākļi šeit ir neciešami, citur ir labāka sociālā aizsardzība vai arī viņi vēlas dzīvot sakārtotākā valstī. Kā viens no iemesliem minēts arī tas, ka citur iespējams vairāk nopelnīt.
61% aptaujāto norādījuši, ka neplāno doties darbā uz ārvalstīm, bet 7% nevēlējās vai nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Formulējot savu attieksmi pret aizbraucējiem, 54% respondentu atbildējuši, ka viņus atbalsta, 23% jūt līdzi, bet tikai 3% nosoda vai neizprot emigrantu rīcību, informēja “DnB Nord bankas” sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.
Gandrīz četras piektdaļas jeb 79% aptaujāto atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju došanās strādāt un dzīvot uz ārvalstīm ir nopietna problēma ar ilglaicīgu ietekmi uz valsts nākotni, 9% to uzskata par nozīmīgu, tomēr īslaicīgu problēmu, bet tikai 6% norādījuši, ka tā nebūt nav tāda problēma, par kādu tiek iztēlota.
Par spīti tam, ka arī citās Eiropas valstīs, tostarp vienā no Latvijas emigrantu populārākajiem galamērķiem Īrijā, ir augsts bezdarba līmenis, 45% aptaujāto uzskata, ka tur joprojām iespējams nopelnīt vairāk nekā Latvijā, bet, ja neizdodas atrast darbu, tad tur ir ievērojami labākas sociālās garantijas (27%).
Piektā daļa respondentu atzinuši, ka jebkur citur ir labāk nekā Latvijā, tiesa, 24% tomēr atzīst, ka arī citur ir ekonomiskas dabas problēmas, tādēļ izceļošana varētu nebūt labākais risinājums sava materiālā stāvokļa uzlabošanai.
Kā būtiskākos zaudējumus, ko iedzīvotāju izceļošana rada Latvijas sabiedrībai, vairāk nekā 60% norādījuši sadzīviskas problēmas mājās palicējiem (šķiršanos ģimenēs, bērnus, kas aug bez vecākiem), kā arī to, ka īpaši apdraudēti ir lauku reģioni, jo tieši no tiem aizbrauc visvairāk cilvēku. Tikai trešajā vietā zaudējumos ierindojas lielāka slodze valsts sociālajam budžetam, jo palicējiem ar ierobežotiem līdzekļiem jāturpina uzturēt darbnespējīgie iedzīvotāji – tie, kas saņem pensijas, pabalstus un citus atvieglojumus, kas tiek nodrošināti no nodokļu maksājumiem. Šādi uzskata 55% aptaujāto.
Tikai nedaudz mazāk – 52% respondentu – norādījuši arī, ka līdz ar emigrāciju Latvija zaudē spējīgus un gudrus cilvēkus, kas, paliekot šeit, veicinātu valsts attīstību. Līdzās vēl citiem iespējamajiem zaudējumiem viens no visretāk minētajiem (18%) ir tas, ka mazinās spiediens uz valsts vadību, jo daudzi neapmierinātie aizbrauc. Tomēr, kā norāda eksperti, tas nebūt nenozīmē, ka sociālo konfliktu draudi kļūst mazāki – visticamākais, gluži otrādi, piebilst Lapsa.
Tomēr iedzīvotāji arī atzīst iespējamos ieguvumus no emigrācijas – līdzās īslaicīgiem ieguvumiem, ka mazinās bezdarbs un nabadzības līmenis, bet ekonomikā ieplūst papildu līdzekļi, ko emigrējušie iedzīvotāji sūta savām ģimenēm Latvijā, 37% aptaujāto arī norādījuši, ka aizbraucēji ārzemēs gūst jaunas zināšanas un pieredzi, ko nākotnē izmantot Latvijas labā. Tai pašā laikā vairāk nekā 50% aptaujāto minējuši, ka viņiem pazīstami cilvēki, kas aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā, bet tikai 29% paziņas vai radinieki, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā.
Izskatot iespējamos risinājumus, kā novērst darbspējīgo cilvēku izceļošanu, iedzīvotāji kā pirmo un būtiskāko minējuši nepieciešamību veicināt uzņēmējdarbību, kas radītu jaunas darba vietas, – tā norādījuši 67% aptaujas dalībnieku. 51% kā risinājumu minējuši arī sociālo garantiju palielināšanu strādājošajiem (37% līdzīgi norādījuši attiecībā uz bezdarbniekiem, mazturīgajiem un citiem sociāli mazāk aizsargātām grupām), bet 43% – nepieciešamību īpaši atbalstīt lauku reģionus, lai cilvēkiem būtu motivācija palikt un strādāt tur. Nepieciešamību veicināt nacionālās piederības izjūtu un patriotismu šai jautājumā minējuši tikai 7% aptaujāto.
Pretstatā tam, ka vairums iedzīvotāju atbalsta vai vismaz nenosoda aizbraucējus, daudz kritiskāka attieksme pētījumā pausta pret iespējamajiem ārvalstu iebraucējiem, kuri, pēc ekspertu domām, tad, kad atsāksies Latvijas ekonomiskā izaugsme, būs risinājums trūkstošo darba roku aizvietošanai. 21% subjektīvi neatbalsta citu tautību un rasu pārstāvju ierašanos Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, 17% norādījuši, ka tas radītu draudus latviešu kultūras pastāvēšanai, bet 22% uzskata, ka tas radīs papildu slogu jau tā novājinātajam sociālajam budžetam. Aptuveni trešdaļa aptaujāto domā, ka ārvalstniekiem Latvija kā potenciālā darba un dzīvesvieta nav interesanta.
Rezumējot pētījuma rezultātus, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš pauž pārsteigumu, cik maz emigrācijas problēma personiskā līmenī satrauc Latvijas iedzīvotājus. Piemēram, vairāk nekā puse respondentu (54%) atzīmējuši, ka viņu pirmās sajūtas, domājot par cilvēkiem, kuri aizbrauc dzīvot un strādāt uz ārzemēm, ir atbalsts, bet tikai 1% šādus cilvēkus nosoda.
“Tas viss norāda, ka tie, kuri neplāno Latviju pamest, vai nu personiskā līmenī vēl nav līdz galam sapratuši cēloņu un seku likumsakarību, ka ikviens Latviju pametušais strādāt spējīgais cilvēks ir zaudējums katram palicējam, jo nozīmē nedaudz zemāku dzīves līmeni nākotnē, vai arī mēs kopumā esam pieņēmuši un jau samierinājušies ar šķietami nenovēršamu likteni – lēnu un klusu valsts un nācijas izdzišanu,” akcentē Kaktiņš.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka pagaidām nav iemesla uzskatīt, ka emigrācija varētu samazināties, bet pozitīvas pārmaiņas varētu sagaidīt tad, kad valdības rīcība demonstrēs apņēmību stimulēt uzņēmējdarbību, nevis “pietuvinātā” biznesa attīstību.
Sedlenieks gan atgādina, ka emigrācija plauka pat tad, kad Latvijā bezdarbs bija viszemākais. “Tā arī sakrita ar uzticību graujošu valdības rīcību, tādēļ godīgai un uzticību vairojošai valdības rīcībai arī šai jomā var būt ārkārtīgi liela nozīme,” uzskata eksperts.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, laika posmā no 11.februāra līdz 25.februārim, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Kopumā visā Latvijā aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri