Pagājušajā gadā par 12% pieaudzis minerālmēslu izlietojums vienam lauksaimniecības kultūru hektāru sējumam, kā arī par 21% audzis organiskā mēslojuma izlietojums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn kopumā lauksaimniecības kultūrām vienam sējumu hektāram izlietoti 83 kilogrami minerālmēslu jeb par 12% vairāk nekā 2009.gadā. Minerālmēslu izlietojums vienam graudaugu hektāram pieaudzis par 9% – no 107 kilogramiem 2009.gadā līdz 117 kilogramiem 2010.gadā. Tehnisko kultūru sējumiem minerālmēslu izlietojums pieaudzis par 24% – attiecīgi no 140 kilogramiem līdz 174 kilogramiem uz hektāru.
Savukārt organiskais mēslojums 2010.gadā iestrādāts par 472 000 tonnu jeb 15% vairāk nekā 2009.gadā. Vidēji vienā sējumu hektārā iestrādātais daudzums pieaudzis par 21% – no 2,8 tonnām 2009.gadā līdz 3,4 tonnām 2010.gadā.
2010.gadā graudaugu sējumos iestrādāts par 10% un tehnisko kultūru sējumos – par 28% vairāk slāpekļa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādu tendenci ietekmēja vienkāršo slāpekļa minerālmēslu arvien plašāka izmantošana, jo cenas ir ievērojami zemākas nekā kompleksajiem minerālmēsliem.
2010.gadā ar minerālmēsliem mēsloti 55% no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības (2009.gadā – 50%), tai skaitā 78% graudaugu (2009.gadā – 73%) un 89% tehnisko kultūru sējumu (2009.gadā – 71%). 2009.gadā tika mēsloti 50% no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības, tai skaitā 73% graudaugu un 71% tehnisko kultūru sējumu.
Pēdējo trīs gadu laikā par desmit kilogramiem jeb 23% palielinājies slāpekļa izlietojums vienam sējumu hektāram – no 43 kilogramiem 2008.gadā līdz 53 kilogramiem 2010.gadā. Fosfora patēriņš palicis nemainīgs – 14 kilogrami, bet nedaudz samazinājies kālija izlietojums – no 17 kilogramiem līdz 16 kilogramiem.
2010.gadā vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu daudzumā veidoja 55%. No visiem iestrādātajiem minerālmēsliem 45% bija amonija nitrāts.
Kopumā 2010.gadā ar minerālmēsliem tika mēsloti 34% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kopumā izlietots 92 200 tonnu minerālmēslu, tai skaitā 58 900 tonnu slāpekļa, 15 500 tonnu fosfora un 17 800 tonnu kālija.
1 178 800 hektāru jeb 66% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes netika mēsloti. Tās galvenokārt bija pļavas, ganības un ilggadīgie stādījumi.
NOZARE.LV
Komentāri