Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Banku sektora peļņa februāra beigās sasniegusi Ls 18,9 miljonus

Druva
13:56
25.03.2011
7

Februārī jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijas banku sektors kopumā darbojies ar peļņu un līdz februāra beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 18,9 miljonus latu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Pagājušajā gadā februāra beigās banku sektora kopējie zaudējumi veidoja 59,2 miljonus latu.

Šogad ar peļņu strādājušas 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 81,1%, kopā nopelnot 28,8 miljonus latu.

Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus, galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem februāra beigās sasniedza 29,8 miljonu latu.

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums februārī palielinājās par 0,4% jeb 41,1 miljonu latu, tostarp rezidentu noguldījumu atlikums auga par 0,7% jeb 44,9 miljoniem latu. Februārī vēl turpinājās mērens nerezidentu noguldījumu atlikuma sarukums – par 0,1% jeb 3,8 miljoniem latu. Kā skaidro FKTK, parasti gada nogalē būtiski palielinās piesaistīto nerezidentu noguldījumu, atlikums, kas gada pirmajos mēnešos sarūk. Februāra beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,8 miljardus latu.

2011.gada februārī banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 65,5 miljonu latu apmērā, tostarp 23,6 miljoni latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 9,2 miljoni latu – mājsaimniecībām, savukārt 32,7 miljoni latu – nerezidentiem. Februārī piecu Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 9,1%) ir palielinājušies, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā vēl joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un arī banku norakstītajiem kredītiem. Tādēļ arī februārī banku sektora kopējais kredītportfelis turpināja sarukt par 1% jeb 143,6 miljoniem latu un februāra beigās sasniedza 14 miljardus latu.

Februāra beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,9% no banku izsniegtajiem kredītiem (janvāra beigās – 72,8%). Kopējais kredītu ar maksājumu kavējumu atlikums februārī pieauga par 2,3% jeb gandrīz 90 miljoniem latu, ko galvenokārt veidoja kredīti rezidentu mājsaimniecībām un kredīti operācijām ar nekustamo īpašumu. FKTK norāda, ka šo pieaugumu kredītu kategorijā ar maksājumu kavējumu līdz 30 dienām ietekmēja gan mājsaimniecību maksātspējas mazināšanās, jo situācija darba tirgū nav būtiski uzlabojusies un ir vērojams mājsaimniecību izdevumu pieaugums, gan arī uz iekšējo pieprasījumu orientēto nozaru uzņēmumu finansiālās situācijas pasliktināšanās, ko nosaka pirktspējas krišanās un pieaugošās uzņēmējdarbības izmaksas, augot nodokļiem un nodevām.

Tomēr kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums turpināja samazināties arī februārī (par 2,7%) un to īpatsvars kredītportfelī saruka līdz 18,7% (janvārī – 19%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (22,5%) un rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (28,6%). Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums būtiski neizmainījās un februāra beigās joprojām bija 1,6 miljardi latu jeb 11,5% no banku kopējā kredītportfeļa (janvāra beigās – 11,4%)

Pārstrukturēto kredītu kategorijā februārī no jauna iekļauto kredītu skaits bija gandrīz 2700 kredītu par kopējo summu 208,8 miljoni latu. Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā februārī no jauna iekļauto kredītu skaits bija gandrīz 2500 kredītu par kopējo summu 93,3 miljoni latu.

Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās februārī no jauna iekļauti galvenokārt operācijām ar nekustamo īpašumu un rezidentu mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegtie kredīti. Februāra beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 20,2%, savukārt atgūšanas procesā bija 15,7% no kopējā banku kredītportfeļa (janvāra beigās attiecīgi 19,9% un 15,6%).

Kopumā visu Latvijas banku darbības rādītāji februārī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. Februāra beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 66,2% (janvāra beigās – 67,5%). Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs un pirmā līmeņa kapitāla rādītājs palielinājās un februāra beigās bija attiecīgi 15% un 11,8% (janvāra beigās – attiecīgi 14,4% un 11,3%).

Kopš 2011.gada sākuma divas bankas palielinājušas kapitālu kopumā par 1,7 miljoniem latu un februāra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,8878 miljardus latu.

2010.gada laikā kapitālu bija palielinājušas 14 Latvijas bankas kopumā par 324,4 miljoniem latu.

Kā ziņots, šā gada janvārī pēc divu gadu pārtraukuma Latvijas banku sektors atgriezās pie peļņas, kopā nopelnot 10,9 miljonus latu.

Pirms tam pēdējo reizi banku sektors ar peļņu strādāja 2009.gada janvārī, un vēl pagājušā gada janvārī banku sektora zaudējumi bija 36,1 miljons latu.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
436
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi