Kori precīzi raksturoja Cēsu Kultūras centra direktore Ruta Krastiņa: “Jūs esat dzīva leģenda. “Beverīna” skanēja manas vecmāmiņas jaunībā un skan manu bērnu bērnībā. Jūs spējat pacelt mākoņos.” Visus darbības gadus korim līdzās stāvējuši tās pirmie dziedātāji un diriģents Imants Kokars. Tas bijis gan pagodinājums, gan grūtos brīžos licis nepadoties, jo “Beverīnai” jābūt. “Katrs dziedātājs “Beverīnā” ieguldījis savu sirdi. “Beverīna” bija, ir un būs,” svētku reizē atzina ilggadējā dziedātāja Maija Ozoliņa. Un viņas vēlējumam ir pamats. To koris parādīja svētku koncertā. Sadarbībā ar komponistu Vilni Daņiļeviču iestudētas jaunas dziesmas, pēc korista Imanta Timermaņa ierosinājumus kolektīvs dažādojis repertuāru, iekļaujot arī pasaulē populāras dziesmas. Kopā ar “Beverīnu” svētkos bija arī cēsnieks saksofonists Vilnis Auziņš, flautistes Laura Deruma un Lāsma Dene, mazais solists Linards Romka.
Pēc koncerta komponists, pianists Vilnis Daņiļevičš “Druvai” atzina, ka koris daudz strādājis, ikviens bijis ieinteresēts, lai koncerts izdotos. “Katrs koris ir citāds. “Beverīnā” ir prieks
kopā
muzicēt,
būt
saskarsmē,” sacīja komponists. Viņš ir gandarīts par nejaušo satikšanos ar “Beverīnas” diriģentu Ēriku Derumu. Komponista un kora sadarbība turpināsies. “Jo labāki, skanīgāki un spēcīgāki būs kori, jo gribēsies rakstīt jaunas dziesmas,” bilst komponists.
Paaudzes mainās, korī ik rudeni ienāk jauni dziedātāji. No “Beverīnas” tāpat vien neaiziet, piederība šim korim ir kas īpašs. Pirms jubilejas koncerta kora vadītāja Sandra Trēziņa bija aptaujājusi koristus. Uz it kā tik vienkāršo jautājumu – kas man ir “Beverīna” – atbildes dod priekšstatu
par kori, kas tā dziedātājiem ir kaut kas daudz vairāk nekā dziedāšana. Lūk, daži viedokļi.
“Uz “Beverīnu” nāku, lai satiktu interesantus cilvēkus, lai atpūstos no ikdienas.” ” Tā ir mana iespēja būt kopā ar dziesmu un kolektīvu.” “Beverīna” – viena no mākslas izpausmēm un, protams, latvieša un vidzemnieka apliecinājums.” “Koris ir gan relaksācija, gan pienākums, jo man kā mūzikas skolotājam tajā vienkārši ir jābūt.” “Beverīna” – skaistu dziesmu izdziedāšana, kuru vada diriģenta rokas, kas ir
kā eņģeļa spārni.” “Dziedāšana ir sevis mīlēšana, tā ir laimes terapija, tā izsauc smaidu un apmierinājumu, tā ir pozitīvu sajūtu radīšana, kas nemaksā daudz un neaizņem daudz laika.” “Beverīna” ir baznīca dvēselei – mīļi cilvēki, radniecīgas dvēseles, iespēja pacelties virs zemes.” „Tāpat kā vēsturnieki meklē Beverīnu, arī es jau 13 gadus meklēju izskaidrojumu „Beverīnas” noslēpumainajam pievilkšanas spēkam, kas, vienreiz paņēmis savā varā, vairs neatlaiž un liek sajust nesajūtamo, saprast nesaprotamo un paveikt nepaveicamo.”
Diriģents Ēriks Derums ar lepnumu atzīst, ka patlaban
korī ir visilgāk. Mācību laikā mūzikas vidusskolā viņu uz “Beverīnu” atvedusi pedagoģe Līga Priedīte, tagad viņa rokas vada kori. “Pirms manis kori diriģēja Dziesmu svētku virsdiriģenti, un man tā kante jātur. Tā ir ļoti liela atbildība. Imants Kokars korim uzcēla tik augstu latiņu, cenšamies, strādājam,” saka diriģents un piebilst, ka
Vilnis Daņiļevičs korim iedevis jaunu elpu un dziedātāji labprāt arī turpmāk dziedās viņa dziesmas.
Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs, novēlot vēl daudzus skanīgus gadus, beverīniešiem pasniedza atzinības rakstus. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra atzinību par augstvērtīgu ieguldījumu kora mūzikas popularizēšanā Latvijā un pasaulē, Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā saņēma koris un tā diriģents Ēriks Derums. Koristei Maijai Ozoliņai atzinība par ilggadēju ieguldījumu
kora dziesmu popularizēšanā, novada kultūrvides veidošanā, koristiem Ilzei Jēgerei, Intai Timermanei, Osvaldam Simanovičam un Valdim Dobelniekam par ilggadēju dziesmas mīlestību.
Cēsu domes atzinību par ieguldījumu Cēsu kora kultūras attīstībā “Beverīnas” jubilejas reizē saņēma koristi Jānis Lūkins, Anda Bundža, Ilze Ozoliņa un Sandra Trēziņa.
Tovakar Bērzaine skanēja. Dažādu paaudžu beverīnieši bija kopā. Ar viņiem Imants Kokars. Tas bija vakars dziesmām un atmiņām, laba vēlējumiem.
“”Beverīnai” ir sajūta kā slavenu, populāru vecāku bērniem, kam sevi aizvien no jauna jāpierāda un ir grūti tikt līdzi vecāku slavai,” šie koristes Sandras Trēziņas vārdi savieno “Beverīnas” paaudzes un dod dziedātprieku.
Sarmīte Feldmane
Komentāri