Aprīļa beigās aktīvu dzīvi varētu sākt pirmie pārziemojošie odi, bet maija beigās jau būs manāmi pirmie jaunie odi, stāstīja Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Nikolajs Savenkovs.
Šogad ziema bijusi labvēlīga kukaiņu pārziemošanai, jo bija gan bieza sniega sega, gan noturīgs sals, tādēļ šovasar kukaiņu, tostarp odu un dunduru, varētu būt daudz. Arī ērces, kas gan nav kukaiņi, šo ziemu būs labi pārziemojušas, tādēļ arī to jau pavasarī būs gana daudz.
“Pēdējos gadus Latvijā ir bijušas kārtīgas ziemas ar sniegu un salu, kas vietējiem kukaiņiem nekaitē, taču kukaiņi ieceļotāji, kas dabā bija vērojami pēc mēreni aukstām ziemām, visticamāk, pazudīs. To, cik daudz šajā vasarā būs odu un dunduru, rādīs pavasaris,” sacīja Savenkovs.
Mitrs un ūdeņiem bagāts pavasaris ir labvēlīga vide odiem, jo visa šo kukaiņu attīstība notiek ūdenī. Ja pavasarī būs daudz ūdens un vasara būs mitra, tad odu būs daudz un jau maija beigās šie kukaiņi sagādās cilvēkiem problēmas. Arī dunduru daudzums un to parādīšanās būs atkarīga no laika. Mēdz būt, ka dunduri parādās jau jūnija beigās, bet parasti šo kukaiņu īstais laiks ir vasaras otra puse, jo šie kukaiņi ir karstummīļi. Dunduriem kāpuri dzīvo mitrā zemē, līdz ar to, ja būs pietiekami gruntsūdeņi un labi nokrišņi, tad var paredzēt, ka vasarā būs daudz dunduru, stāstīja entomologs.
Pašreizējie laika apstākļi, kad dienā ir samērā silts, bet naktīs piesalst, kukaiņiem kaitējumu nenodara. Šāds pavasaris liecina, ka kukaiņi savu aktīvo dzīvi agrā pavasarī nesāks. Pagājušā gada pavasarī, pateicoties labvēlīgajiem apstākļiem, Latvijā būtiski savairojās odi, bet karstajā vasarā nebija iespējams izvairīties no daudzajiem dunduriem.
Latvijā ir 25 dunduru sugas, un labāk pazīstami ir sīkie lietus dunduri, milzīgie govju dunduri, krāšņie zeltači un daudzas ne tik izteiksmīgas sugas – parastie dunduri. Daži dunduri pēc krāsojuma atgādina lapsenes, bet viena suga ir pilnīgi melnā krāsā.
Savukārt odu sugas Latvijā ir 26, četras no tām – lielāki un lēnīgāki kukaiņi – ir malārijas odi. Atšķirīgs tiem, piemēram, ir dzēlējsnuķīša garums, kas iespaido to, cik nikni katrs no tiem kož. Cilvēkiem, zīdītājiem it visur, bet putniem pie acīm un pie knābja dzeļ tikai odu mātītes. Tām svešas asinis vajadzīgas, lai nobriestu oliņas, kuras tās dēj ūdenī. Savu sugu turpināt spēj arī veģetārietes, taču tās izdēj piecreiz mazāk oliņu nekā asinskārās sugas māsas. Vienā reizē asinis sasūkusies odu mamma izdēj 30-40 olu. Odu mātītes savā mēnesi garajā mūžā oliņas dēj vairākkārt.
LETA
Komentāri