Jaunpiebaldzēns, Saeimas deputāts Laimis Šāvējs uz Jaunpiebalgu bija
uzaicinājis izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku.
„Mums ar ministru bijušas un būs vēl sarunas par izglītības jautājumiem. Lai Rīgā
rastos pilnīgāks priekšstats, kā var strādāt
laukos un panākt augstu izglītības kvalitāti, aicināju ministru to novērtēt pašam,” pastāstīja L. Šāvējs.
Pēc iepazīšanās ar 15 gados Jaunpiebalgā paveikto (novadā reorganizētas mazās pamatskolas, modernizēta vidusskola, kā arī nostiprināta mūzikas un mākslas skola) ministrs atzina, ka jaunpiebaldzēni rīkojušies
tālredzīgi, ne velti sasniegti tik uzskatāmi rezultāti. Visus mācību priekšmetus pasniedz augsti kvalificēti skolotāji, lielākā daļa ir
spēka gados. Projektos ar valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības, kā arī privātiem līdzekļiem notikusi skolas ēku
un materiāli tehniskās bāzes modernizācija.
Gadu gaitā mērķtiecīgā virzībā panākts, ka skola ir bagāta ar skolēniem laikā, kad lauku pašvaldības mācību iestādēs asi izjūt audzēkņu trūkumu. Jaunpiebalgas vidusskolā
šogad mācās
vairāk nekā 400 skolēnu.
Ministrs vērtēja, ka rezultāts ir, bet jaunpiebaldzēni – skolas direktore Ulla Logina un bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs – atzina, ka tas nācis saspringtā un reizēm arī nepateicīgā darbā. „Otro reizi
vairs negribētu iet šiem procesiem cauri, skatīties acīs cilvēkiem, kuri pakļauti reorganizācijai,” atklāta bija U. Logina, atceroties, kā bija jāpieņem lēmumi par bērnudārza, Piebalgas pamatskolas un samērā nesen arī Pētera pamatskolas reorganizāciju. „Tiesa, tagad esam laimīga skola,” palepojās U. Logina, apliecinot, ka Jaunpiebalgā sniedz kvalitatīvu izglītību, strādā
Eiropas līmenī. „13 gadu laikā
skolēni un pedagogi dažādos projektos pabijuši gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Tikko atgriezos no izglītības pārmaiņu procesu vadības kursiem Prāgā, kur Eiropas valstu pārstāvjiem pat bija grūti izprast, ka mēs Latvijas izglītībā
esam piedzīvojuši jau tik daudz
pārmaiņu, ka
guvuši lielu pieredzi, nu varam būt sarunu partneri ar ikvienu Eiropā.”
Ministrs Rolands Broks atzina, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidojušies pārāk sadrumstaloti novadi un tas
izglītībā kavē
pārmaiņu procesus. „Pašvaldībām jāpieņem lēmumi par skolu apvienošanu. Daudzas ar
lēmumiem
kavējas, kaut gan uz to aktīvi aicinājām jau pirms pāris gadiem,” komentēja ministrs, piebilstot, ka Latvijā vēl ir skolas ar
audzēkņu skaitu, kas varētu veidot vienu lielu klasi, bet
piecu, desmit kilometru attālumā jau ir kaimiņu skola.
L.Šāvējs izteicās, ka Jaunpiebalga
skolu centralizēšanā sasniegusi robežas. „20 km ceļš uz skolu ir galējā robeža. Pirmie bērni, kas iekāpj autobusā uz skolu, jau tā ceļā pavada stundu. Jāapzinās, ka
bērnam jāmēro arī ceļš līdz pieturai,” analizēja L. Šāvējs un bilda, ka valstij jāatbalsta kaut arī mazas, bet tās pamatskolas, kuras ir tālu no lielākiem centriem, lai skolēnu pārvadāšanā nebūtu pārspīlējumi. Tālāku ceļu par 20 km varētu mērot vien vidusskolēni, bet tad būtu nepieciešams internāts.
Ministrs kā izpildvaras pārstāvis un Saeimas deputāts kā lēmējvaras pārstāvis Jaunpiebalgā nonāca arī jautājumu krustugunīs, kurus apkārtējo novadu izglītības iestāžu vadītāji uzdeva par izglītības, nodokļu un ceļu politiku.
Nobeigumā septiņu novadu skolu direktoru padomes priekšsēdētāja Ligita Krūmiņa no Straupes
ministram jautāja, kā tas nākas, ka atkal Latvijā parādās raksti un pārraides ar nepierādītiem un neglaimojošiem apgalvojumiem par pedagogu darbu,
graujot skolotāju profesijas prestižu. R. Broks apstiprināja, ka
ir to pamanījis, un izskaidroja to ar
viņam nezināmu politisko pasūtījumu masu medijiem.
Mairita Kaņepe
Komentāri