Pērn Latvijā notikušas gandrīz 600 sadursmes ar dzīvniekiem, visbiežāk sabojājot automobiļu priekšējos aizsargstieņus, spārnus, motora pārsegus, un atlīdzībās autovadītājiem izmaksāti vairāk nekā 360 000 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Balta” apkopotie dati.
Pērn sadursmēs ar dzīvniekiem cietuši 23 autovadītāji, bet viens gājis bojā.
Valsts policija pērn reģistrējusi 330 ceļu satiksmes negadījumus, ko izraisījusi auto sadursme ar dzīvniekiem, tomēr “Baltas” pieteikto brīvprātīgās sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb KASKO atlīdzību skaits pēc transportlīdzekļu sadursmes ar dzīvnieku ir gandrīz divas reizes lielāks, kas skaidrojams ar faktu, ka Ceļu policijai netiek ziņots par visiem negadījumiem.
“Baltas” atlīdzību direktora vietnieks Ingus Savickis stāstīja, ka gadā vidēji 4%-5% no visiem KASKO atlīdzību pieteikumiem saņemti par zaudējumiem, kas radušies transportlīdzekļa un dzīvnieka sadursmes rezultātā. Vidējā atlīdzību izmaksa par šādiem gadījumiem bijusi ap 550 latiem. Lielākie zaudējumi pērn 12 000 latu apmērā tika nodarīti kādam “Mercedes-Benz Sprinter” transportlīdzeklim, tam saduroties ar alni.
Savukārt gadījumos, kad autovadītāji bija mēģinājuši izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku, līdz ar to bija nobraukuši no ceļa, transportlīdzekļi cietuši daudz smagāk, un vidējā atlīdzība veidoja gandrīz 3000 latu. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi pēc sadursmes ar dzīvniekiem pārsniedz 1,7 miljonus latu.
“Drošas braukšanas skolas” eksperti akcentē – lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, autovadītājiem būtiski ir izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu. Braucot cauri mežainiem apvidiem, ieteicams to samazināt un būt īpaši vērīgiem. Tādējādi tiek ne tikai palielināta autovadītāja spēja kontrolēt situāciju un attiecīgi arī transportlīdzekļa manevrētspēja, bet arī neizbēgamas sadursmes rezultātā tiek samazināts kaitējums dzīvniekam, transportlīdzeklim, autovadītājam un pasažieriem.
“Bieži vien šoferis ir dilemmas priekšā – vai nu uzbraukt dzīvniekam, iespējams, sabojāt automobili un lielākoties neapdraudēt pats sevi, vai arī veikt pārlieku lielu stūrēšanas manevru un nobraukt no ceļa, tādējādi neuzbraucot dzīvniekam, bet gan sabojājot auto un, visticamāk, ka tiešā veidā apdraudot sevi un transportlīdzeklī esošos pasažierus. Lēmums par labu vienai vai otrai rīcībai ir jāpieņem zibenīgi – līdz divu sekunžu laikā,” stāstīja “Drošas braukšanas skolas” apmācību direktors Andris Pļavenieks.
Lai arī Latvijas teritorija ir samērā bagāta ar dzīvniekiem – pērn reģistrēti vairāk nekā 14 000 aļņu, gandrīz 40 000 staltbriežu, vairāk nekā 67 000 mežacūku un 186 000 stirnu – katru gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek ievainoti un iet bojā vairāki tūkstoši dzīvnieku. Pēc “Baltas” statistikas datiem, pērn vairāk nekā trešdaļa no visiem fiksētajiem negadījumiem ar notriektiem dzīvniekiem bijuši ar stirnām, savukārt 14% no visiem negadījumiem ir bijusi transportlīdzekļa sadursme ar suni.
“Gadās, ka sadursmēs iesaistīti arī zaķi, lapsas, aļņi, mežacūkas, dažkārt pat jenotsuņi, bebri un āpši. Viens no izplatītākajiem gadījumiem ir sadursme ar tā saucamo “mistisko meža zvēru”, pēc kuras dzīvnieks nav identificējams vai atrodams. Transportlīdzekļiem saduroties ar dzīvnieku, pārsvarā tiek bojāti automobiļa priekšējie aizsargstikli, lukturi, restes, spārni, motora pārsegi un vējstikli, smagākos gadījumos arī automobiļu jumti. Turklāt novērojumi liecina, ka visbiežāk sadursmēs ar dzīvniekiem iekļūst “Toyota” un “Volkswagen” marku automobiļu vadītāji,” norādīja Savickis.
Lai arī ceļu satiksmes negadījumi, saduroties ar dzīvniekiem, notiek visos gadalaikos, vislielākā iespējamība autovadītājam uz ceļa sastapties ar meža dzīvniekiem ir pavasarī un rudenī. “Vislielākā dzīvnieku aktivitāte vērojama galvenokārt dzīvnieku riesta un mazuļu dzimšanas laikā, kā arī medību sezonas sākumā, kad tie tiek izbiedēti un ir īpaši tramīgi. Šajos periodos dzīvnieku rīcība ir ļoti neprognozējama. Piemēram, aļņu un briežu riesta laikā septembrī un oktobrī un stirnu riesta laikā jūlijā dzīvnieki ir pilnībā instinktu varā, un to parādīšanos uz brauktuves nespēj atturēt pat automobiļu radītais troksnis,” dzīvnieku uzvedību skaidroja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Iespēja uz ceļa satikties ar kādu dzīvnieku ir visā Latvijas teritorijā, īpaši mežainos apvidos, mežmalās, kā arī ceļa posmos, kur ir neliels attālums starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Arī negadījumu sekas var būt dažādas, taču visbīstamākās sadursmes ir ar aļņiem, staltbriežiem, stirnām un mežacūkām.
“Gadījumos, kad brauktuvi negaidīti šķērso dzīvnieks, jārīkojas ātri. Bieži vien rezultāts tiešā veidā ir atkarīgs gan no autovadītāja iemaņām, prasmēm un pieredzes, gan arī no konkrētā dzīvnieka izmēra un ķermeņa masas. Galvenais, kas jāņem vērā, ka primāri vienmēr ir jādomā par savu veselību un dzīvību, bojājumi transportlīdzeklim un dzīvniekam šādos gadījumos ir sekundāri,” uzsvēra “Drošas braukšanas skolas” pārstāvis.
NOZARE.LV
Komentāri