Iestājoties siltākam laikam, Latvijā ir sākusies aktīva pērnās zāles dedzināšana, konstatējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Šogad valstī dzēsts jau 51 kūlas ugunsgrēks, 18 no tiem izcēlušies svētdien, 3.aprīlī, informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere.
3.aprīlī lielākās kūlas degšanas platības konstatētas autoceļa Liepāja-Ventspils 56.kilometrā, kur dedzis aptuveni hektārs pērnās zāles. Liepājā, Atmodas bulvārī, kūla degusi 2000 kvadrātmetru platībā, bet Olaines pagastā, pie dzelzceļa stacijas “Baloži”, – 1500 kvadrātmetru platībā, savukārt Jelgavā, Loka maģistrālē, – 5000 kvadrātmetru platībā. Kūlas ugunsgrēki svētdien dzēsti arī Tukumā, Ludzā, Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Daugavpilī, Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Salaspilī un Rīgā.
VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumu un pat dzīvību. Pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki gan nav gājuši bojā, taču daudzi ir cietuši. Saskaņā ar VUGD statistiku pērn tādi bijuši trīs cilvēki, taču faktiskais cietušo skaits varētu būt lielāks, jo nereti cilvēki kūlas ugunsgrēku ir nodzēsuši pašu spēkiem, ugunsdzēsēju palīdzību neprasot. Pielaižot liesmu pērnajai zālei, cilvēki guvuši arī tādus apdegumus, kas ilgstoši jāārstē slimnīcā.
Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas, norāda VUGD. “Diemžēl Latvijā ir plašas teritorijas, kurās zemes īpašnieki pastāvīgi nedzīvo un gadiem neliekas zinis par savu īpašumu. Šādās teritorijās kūlas ugunsgrēki notiek lielās platībās, apdraudot arī kaimiņu īpašumu vai tuvumā esošos mežus,” atzina Vetere.
Ik gadus liels skaits kūlas ugunsgrēku tiek reģistrēts arī pilsētās. Kaut gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētās izdeg daudz mazākas platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka un tiek apdraudētas dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskie pieminekļi un citi pilsētas objekti. Ugunsgrēku rezultātā arī tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilgstoša. Savukārt, ja valda sausums un ir vēss, pērnā zāle kļūst aizvien ugunsnedrošāka un nelaime var izcelties ne tikai ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā, bet arī neuzmanības un nevīžības dēļ, piemēram, no autobraucēja izmesta izsmēķa.
“Sabiedrībā joprojām pastāv viedoklis, ka kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. Kūlas dedzināšana un līdumu līšana gan nav gluži viens un tas pats. Turklāt jāatceras, ka senatnē viena no lielākajām vērtībām bija tieši zeme un cilvēki apstrādāja to pilnībā, bet lopi tika ganīti pa mežmalām un grāvmalām, kur zemi nebija iespējams apstrādāt. Tādēļ diez vai kādam arī latviešu folklorā izdosies atrast tādu vārdu kā kūla. Arī teorija par to, ka kūlu dedzināt ir lietderīgi, jo sadeg ērces, ir visai apšaubāma, jo tajās pašās pļavās dzīvo daudz un dažādi kukaiņi un mazie dzīvnieciņi, ligzdo putni. Ja kādam mājās ielidojusi muša, diezin vai kāds tādēļ dedzinās māju,” skaidro Vetere.
Kūlas ugunsgrēku laikā VUGD pastiprināti kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februārī izdoto “Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja tiek konstatēts pārkāpums, dienests sāk administratīvo lietvedība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”. Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus sodīt ir tiesīga gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šopavasar VUGD sola sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, kuram plānots nosūtīt informāciju par kūlas degšanas vietām. Tādējādi to zemju īpašniekiem, kuru platībās būs degusi kūla, tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
Kūlas ugunsgrēku dzēšanai pērn VUGD iztērēja degvielu gandrīz 14 000 latu vērtībā un nācās remontēt septiņas ugunsdzēsēju automašīnas. Turklāt degviela tika īpaši ekonomēta – kur vien bija iespējams, kūlas ugunsgrēki tika dzēsti ar roku rīkiem, lai degvielas pietiktu citiem izbraukumiem. Tāpat tehnika bieži tika atstāta ceļmalā, lai, braucot pa laukiem, to nesalauztu.
Kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras, ka VUGD resursi nav bezgalīgi, un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, faktiski tiek tērēta pašu nodokļu maksātāju nauda, atgādināja Vetere.
LETA
Komentāri