Teātra spēles gars nedēļas nogalē valdīja Cēsīs un Vecpiebalgā. Vēsturiskā Cēsu rajona amatierteātri gadskārtējā skatē rādīja šīssezonas iestudējumus.
Tajos ikdiena un pārdzīvojumi, pārpratumi un prieks, negācijas un mīlestība – viss kā jau dzīvē. Cēsīs spēlēja septiņi, bet Vecpiebalgā – seši kolektīvi. Dažādu objektīvu iemeslu dēļ skatē nepiedalījās Mārsnēnu, Inešu, Straupes, Raunas amatierteātris, Cēsu teātra draugu kopa.
“Šādas skates ir vajadzīgas. Ne tikai režisoram nepieciešams profesionāls vērtējums, arī aktieri grib dzirdēt citu domas par iestudējumu, par aktierspēli,” sacīja Liepas amatierteātra “Krams” režisore Benita Sausiņa un uzsvēra, ka pašu mājās izrādēs allaž skatītāju zāle ir pilna un visiem patīk, jo spēlē taču savējie. Tam piekrīt Jaunpiebalgas amatierteātra “Triksteri” režisore Aina Damroze. Jaunpiebaldzēniem pirms nedēļas bija pirmizrāde, dažs skatītājs bija spiests iet mājās, jo skatītāju zālē un arī balkonā vietas nebija. Skatītāji gaida nākamo izrādi. “Tik daudz skatītāju nav bijis ne uz vienu pasākumu,” par lielo interesi apmulsusi arī režisore.
Lai arī vairs nav novadu vienojošās institūcijas, kas koordinētu, rīkotu skates, sadarbībā visi astoņi novadi noorganizēja teātru skati. Tā ieinteresēja daudzus skatītājus. Žūrijas locekle, režisore Dace Vilne bija pārsteigta: “Cēsīs un Vecpiebalgā zālē bija
daudz skatītāju. Esam bijuši skatēs, kur zāle tukša, tikai
tie, kuri uz skatuves, un vēl daži citu teātru aktieri,” atzina Dace Vilne. Var vien piebilst, ka agrākos gados Cēsu kultūras nama zāle, kad notika skates izrādes, arī
bija tukša. Šajā reizē MRU paskatīties teātri bija atnākuši daudzi pensionāri, arī ģimenes ar bērniem, aktieru radi un draugi. Vecpiebaldzēnus visvairāk, protams, interesēja savējo iestudējums, kam pirmizrāde vēl tikai gaidāma, un kaimiņu jaunpiebaldzēnu azartiskais spēlētprieks.
“Ar teātra spēlēšanu novados viss ir kārtībā. Redzēto kolektīvu līmenis ir
tāds, ka nav kauns. Dažās izrādēs redzējām izcilu skatuves kultūru, ” domās dalījās žūrijas loceklis, režisors Jānis Kaijaks. Viņš arī uzsvēra, ka svarīgi, lai iestudējot kādu lugu,
režisors un aktieri ko būtisku gribētu pavēstīt skatītājiem, rosinātu domāt. Repertuāra izvēle nav
nejaušs gadījums, lugu jau neizvēlas tāpēc, ka smieklīga, bet tāpēc, ka gribas arī skatītājiem pateikt, ka aktieriem, režisoram izrādes doma nav sveša, ir aktuāla.
Skatē pieci amatierteātri spēlēja kaivēnietes Baibas Jukņevičas lugas. Vairākas no tām jau bijušas arī citu teātru repertuārā. Saturā bagātu un reizē sadzīviski draisku lugu savējiem – Vecpiebalgas amatierteātrim “Sumaisītis” – uzrakstījusi Inguna Bauere. Zosēnieši un priekulieši rādīja Edvarda Vulfa “Līni murdā”. Iestudējumi bija ļoti dažādi, katrai režisorei cits notikumu vērtējums,tieši tāpēc arī skatītājiem interesanti salīdzināt.
“Katrā izrādē redzēju zelta vai sudraba graudus, kas deva baudījumu,” tā režisore Inese Pilābere, kuras teātra draugu kopa šajā reizē skatē nepiedalījās. Viņa arī piebilda, ka kā režisorei nepatīk līdz galam nesagatavotas izrādes, bet diemžēl bija arī tādas.
Žūrija katru izrādi izrunāja ar režisoru, tika izvērtēts gan iestudējums, gan ikkatrs sīkums uz skatuves. Ikviens amatierteātris ieguva kādu nomināciju, godā tika celti gan režisori, gan aktieri.
“Varētu turpināt iesākto un nākamgad skati rīkot arī Vecpiebalgā. Mūsu novadā un kaimiņos kopā sanāk daudzi kolektīvi, mums izdevīgāk sabraukt te. Pēc skatē nospēlētas izrādes Cēsīs parasti visi steidzās mājup. Šoreiz arī teātru aktieri ar interesi noskatījās vai visas izrādes,” “Druvai” atzina Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna un piebilda, ka teātru skate izvērtusies par īstiem teātra svētkiem, kurus vecpiebaldzēni prata novērtēt.
Sarmīte Feldmane
Komentāri