Slimnīcu vadītāji pagaidām piesardzīgi vērtē Veselības ministrijas (VM) darba grupas piedāvātās pārmaiņas lokālo slimnīcu darbā, liecina aģentūras LETA aptauja.
Kā pastāstīja Bundulis, nevienai slimnīcai būtisku iebildumu neesot. Slimnīcu iesniegtajos priekšlikumos darba grupai nebija “nekā tāda, par ko līdz šim nebūtu runāts”, slimnīcas ļoti interesē, kāds līmenis tām tiks piešķirts, tāpat tika iesniegti piedāvājumi par to, cik speciālistu slodzes ir nepieciešamas, lai nodrošinātu diennakts palīdzības sniegšanu.
“Tomēr būtisku iebildumu no slimnīcām nebija,” sacīja Bundulis. Viņš piepilda, ka ir atsevišķi punkti, piemēram, par speciālistu slodzēm, tomēr nebija saņemti komentāri ar tekstu, ka visi darba grupas izstrādātie priekšlikumi ir “pilnīgi garām”. Priekšlikumus darba grupai iesūtīja Latvijas Slimnīcu biedrība, Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne, kā arī vēl četras slimnīcas.
Tomēr slimnīcu iestāžu vadītāji pagaidām VM ieceres vērtē piesardzīgi. Kā sacīja “Jūrmalas slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš, priekšlikumi ir saprotami un loģiski, bet patlaban nav iespējams formulēt konkrētu viedokli, jo nepieciešams sagaidīt gala ziņojumu.
“Ne visiem kritērijiem slimnīca var piekrist, jo statistikas dati ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju. Atsevišķu statistikas datu interpretācija ir neviennozīmīgi vērtējama. Bet gaidīsim gala ziņojumu, lai varētu vērtēt, kādu iespaidu plānotās izmaiņas atstās uz Jūrmalas iedzīvotājiem,” pauda Liepiņš.
Savukārt Cēsu slimnīcas pārstāve Anda Krastiņa uzsvēra, ka darba grupas darbs ir pozitīvi vērtējams, jo notika izbraukuma sēdes visās analizējamās slimnīcās. Slimnīcas iebildumi patlaban ir saistīti tikai ar to, ka, sadalot tarifus “ķirurģiskajos” un “terapeitiskajos”, terapeitiskais ir par zemu. Piemēram, infarkta gadījumā, kas no budžeta tiks apmaksāts pēc terapeitiskā tarifa, slimnieka ārstēšana izmaksās dārgāk, nekā tiks nodrošināti līdzekļi slimnīcai pēc noteiktā tarifa.
Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs arī uzskata, ka darba grupas izdarītais varētu būt vērtējams pozitīvi, tomēr bažas rada iespējamie zemūdens akmeņi, jo patlaban vēl nav pilnas informācijas par to, kāds būs reformas gala variants. Viņš arī uzskata, ka slimnīcu sadalījums pēc līmeņiem, iespējams, nav labākais risinājums, jo vajadzēja “pavilkt uz augšu tās slimnīcas, kurām kaut kā trūkst”, lai sniegtu palīdzību un apjoms visur būtu vienāds.
Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne uzsvēra, ka galvenie iebildumi ir par darba grupas priekšlikumu traumpunktiem nestrādāt darba dienās no plkst.8 līdz 16 un iespējamo maksu par gadījumiem, kas nav akūti. Viņasprāt, runājot par slimnīcām, ir svarīgi, lai nenotiktu mehāniska budžeta griešana slimnīcu uzņemšanas nodaļām.
Rīt, 7.aprīlī, plkst.9 Veselības ministrijā notiks pēdējā darba grupas sēde, kurā būtu jāvienojas par gala piedāvājumiem slimnīcu un traumpunktu reformai.
Kā ziņots, pēc 1.jūlija traumpunktus un lokālās daudzprofilu slimnīcas plānots sadalīt pēc līmeņiem, no kuriem būs atkarīgs iestādes finansējums, un visas slimnīcas turpinās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti, bet traumpunktu darba laiks varētu mainīties. Darba dienās no plkst.8 līdz 16 traumpunkti varētu nestrādāt vai arī palīdzību tajos sniegtu ārsta palīgi.
Traumpunktus turpmāk plānots saukt par “steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem” un iedalīt trijos līmeņos atkarībā no pieejamajiem speciālistiem. Dažādu līmeņu palīdzības punktiem tiktu piešķirts arī dažāds finansējums.
Savukārt slimnīcas piedāvā sadalīt divos līmeņos – “zemākā” līmeņa slimnīcās jābūt vismaz trijiem speciālistiem – internistam, anesteziologam un ķirurgam. Tāpat slimnīcās plāno ieviest “terapeitiskos” un “ķirurģiskos” tarifus par dažādiem pakalpojumiem.
Jau ziņots, ka 2010.gadā 28.decembrī pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā paredzēja, ka no šī gada 1.janvāra traumpunkti Priekules slimnīcā, Ludzas rajona slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā, Rīgas 1.slimnīcā, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Saldus medicīnas centrā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Rīgas rajona slimnīcā, Bauskas slimnīcā, Limbažu slimnīcā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā iedzīvotājiem palīdzību sniegs darba dienās no plkst.18 līdz 8 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī.
Bet pret šādu traumpunktu reformu iebilda ārstniecības iestāžu vadītāji un arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
No 2011.gada otrā pusgada bija iecerēts pārprofilēt deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas reģionos. Šajā kontekstā tika analizētas Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma slimnīcas.
LETA
Komentāri