Kārtējā Latvijas represēto biedrības Cēsu nodaļas valdes sēdē vēlēts priekšsēdētājs. Tā sanācis, ka iepriekšējā reizē ievēlētais Andris Eglītis atteicās. Arī Dace Jurciņa, kura biedrību vadīja divus gadus, minēja objektīvus iemeslus, kāpēc nevar uzņemties šo pienākumu. “Ja Dace nedarīs, tad biedrības nebūs,” vairākkārt uzsvēra ne viens vien valdes loceklis. Kad biedri solījās palīdzēt, pieredzējusī valdes priekšsēdētāja vien atgādināja, ka ikreiz palikusi viena ar darāmo, jo citiem nebijis ne laika, ne gribēšanas. Izskanēja arī priekšlikums biedrību likvidēt, jo visi biedri jau ir krietni gados, jādomā par veselību, bet tūlīt kāds uzsvēra, cik jauki visiem sanākt kopā.
Gandrīz visi valdes locekļi, neieklausoties, iebildumos, par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Daci Jurciņu.
Valde lietišķi pārrunāja gaidāmos pasākumus. “14.jūnijā paliek 70 gadi kopš represijām. Mums beidzot jāizdod grāmata, kas jau sagatavota,” uzsvēra Alvis Jansons. Tajā apkopoti 99 atmiņu, vēstures liecības no arhīva, un izdevums būtu ne tikai stāsts par represijām, arī piemiņa tiem, kuri neatgriezās. Biedrībai pietrūkst vairāk nekā tūkstoš latu, lai grāmatu izdotu, tiek vākti ziedojumi, uzrunātas pašvaldības, uzņēmēji. Ar rūgtumu represētie stāstīja, kā lūguši ziedojumu Saeimas un Eiroparlamenta deputātiem, bet kā viņi ne tikai neuzklausījuši līdz galam, bet pat atvairījuši sarunas biedru. “Vienīgi mūsu pašu Andris Bērziņš pēc pasākuma Amatā ziedoja grāmatai,” pastāstīja Dace Jurciņa. Biedrība aizvien cer, ka grāmatu izdosies līdz jūnijam izdot.
Bijušajā Cēsu rajonā dzīvo gandrīz 400 politiski represēto, biedrību ar biedru naudām atbalsta apmēram puse, šogad biedru naudu samaksājuši vien 60. “Mēs nevaram neko sarīkot, visam vajag līdzekļus, bet pasākumos biedrības biedri negrib paši maksāt, meklējam atbalstītājus, tas nav viegli,” sacīja Dace Jurciņa.
Represētie vēl pārsprieda, vai nevajadzētu vairāk rūpēties par piemiņas akmeni dzelzceļā, pakājē iestādīt puķītes, jo vasarā apkārtne ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Sapulcē tika pārrunātas vēl citas aktualitātes.
Sarmīte Feldmane
Komentāri