Šogad marts Latvijā aizvadīts ar samērā siltu un sausu laiku, jo vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 0,5 grādi, kas ir vienu grādu virs ilggadējās normas, savukārt mēneša nokrišņu daudzums visā Latvijā ir bijis mazāks par normu.
Pēdējos gandrīz 90 gados vissiltākais marts Latvijā ir bijis 2007.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija plus 4,4 grādi, kas bija 5,9 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
No šī gadsimta desmit vissiltāko marta mēnešu skaitā ir arī 2002.gada marts, kas ar vidējo gaisa temperatūru plus 2 grādi bija septītais siltākais. Savukārt visaukstākais laiks martā ir bijis 1942.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija mīnus 9,8 grādi.
Šogad marts bijis siltāks par normu visā Latvijā. Vistuvāk normai gaisa temperatūra bija Latvijas austrumu daļā – Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos, bet Rīgas jūras līča rietumu piekrastē marts bija līdz pat 1,5 grādiem siltāks par normu.
Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 17,1 milimetrs, kas ir 52% no ilggadējās normas, 2011.gada marts bija 14.sausākais pēdējos gandrīz 90 gados.
Vēsturiskie dati liecina, ka 1942.gada marts Latvijā ir bijis ne tikai visaukstākais, bet arī vissausākais pavasara sākuma mēnesis ar nokrišņu daudzumu kopumā valstī tikai 14% no normas. No šī gadsimta marta mēnešiem vēl mazāk nokrišņu kā šogad bija 2003.gada martā – 37% no normas. Savukārt pavasara pirmajā mēnesī visvairāk nokrišņu – 206% no normas – Latvijā ir bijis 2008.gada martā.
Šogad martā nokrišņu daudzums mazāks par normu bija visā Latvijā. Vismazāk – ap 30% no normas – nokrišņu bija Latvijas vidusdaļā, bet visvairāk – 98% no normas, pateicoties 11.marta lietum un sniegam, nokrišņi bija Kuldīgā.
Martā vissiltākais periods bija no 8.marta līdz 14.martam. 13.martā un 14.martā, diennakts vidējai gaisa temperatūrai pakāpjoties piecus līdz sešus grādus virs normas, gaiss šogad pirmoreiz gan Latvijas rietumos, gan arī austrumu daļā sasila līdz plus 10, plus 11 grādiem, sasniedzot arī jaunus konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordus.
Vēsāka laika periodi bija mēneša sākumā un no 25.marta līdz mēneša beigām. 1.marts un 26.marts bija četrus grādus aukstāki par normu, bet naktī termometra stabiņš martā viszemāk noslīdēja 1.martā, Daugavpilī sasniedzot mīnus 19,2 grādus, un 7.martā Ainažos, sasniedzot mīnus 17,8 grādus.
Šogad meteoroloģiskais pavasaris Latvijas rietumu un centrālajos rajonos iestājās posmā no 8.marta līdz 10.martam, Austrumlatvijas zemākajās vietās – 11.martā, bet lielākā Austrumlatvijas daļa pavasari sagaidīja tikai 1.aprīlī.
Atbilstoši gaisa temperatūrai līdz pat marta beigām nokrišņi Latvijā bija gan lietus, gan slapja sniega un sniega veidā. Līdz ar to sniega kušana notika pamazām un teritoriāli nevienmērīgi. Baltijas jūras piekrastē un tai tuvās vietās, kur sniega biezums jau mēneša sākumā bija neliels, no sniega brīvas teritorijas parādījās jau marta pirmajā dekādē, un noturīgās sniega segas periods, kas bija ildzis vairāk nekā trīs mēnešus, beidzās pirmās dekādes beigās.
Kurzemes vidusdaļā un Latvijas vidienē noturīgās sniega segas periods beidzās marta trešajā dekādē, bet Latvijas austrumu daļā līdz pat mēneša beigām saglabājās stabila sniega sega. Mēneša trešajā dekādē sniega segas biezums vislielākais bija Siguldā, Dagdā un Alūksnē – vidēji 31 līdz 38 centimetri. Kopumā mēnesī sniega sega Latvijas austrumu rajonos bija 1,5 līdz trīs reizes biezāka par normu.
Savukārt vēju virzienos dominējošie un biežāki par ilggadējiem vidējiem rādītājiem martā bija rietumu kvadranta – dienvidrietumu, rietumu un ziemeļrietumu – vēji. Rietumu kvadranta vēji bija valdošie vairumā marta dienu, tikai mēneša vidū uz neilgu laiku atdodot vietu vējiem no ziemeļaustrumiem, austrumiem un dienvidaustrumiem.
Mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija tuvs ilggadējiem vidējiem marta rādītājiem. Stiprāku vēju periodi bija vairāk mēneša pirmajā un trešajā dekādēs. Brāzmās vētras spēku vējš sasniedza 6.martā un 11.martā Ventspilī, 9.martā un 10.martā Liepājā. No 23.marta līdz 25.martā brāzmās ļoti stiprs vējš pūta Latvijas lielākajā daļā, vētras spēku 23.martā un 24.martā sasniedzot Priekuļos, Madonā un Jēkabpilī, bet 25.martā Ventspilī.
Marta pirmajā un trešajā dekādē tika reģistrētas arī tādas ziemai raksturīgas atmosfēras parādības kā sarma un apledojums. Vēja pastiprināšanās periodos Latvijas austrumu rajonos dažādos līmeņos virs zemes virsmas bija vērojams arī putenis.
LETA
Komentāri