Reģionālā prese neizzudīs, taču izdevējiem būs jāpielāgojas ekonomiskajai situācijai un tendencēm, lai turpinātu darbību, pauda reģionālā laikraksta “Zemgale” izdevēja SIA “Firma Zemgale” direktors un Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.
Reģionālās preses abonentu skaits turpina samazināties, tomēr tāda ir gada ierastā dinamika, kad gada beigās un sākumā interese ir lielāka, bet vasaras mēnešos – ļoti zema, sacīja Līcis, gan norādot, ka laukos cilvēku paliek mazāk, līdz ar to samazinās arī kopējais pieprasījums pēc reģionālajiem preses izdevumiem.
“Reģionālie laikraksti sniedz iedzīvotājiem lokālu informāciju, kas interesē tikai konkrēti viņus, un, ja šis skaits samazinās, krītas arī preses abonentu skaits. Par situācijas uzlabošanos ir gūti spriest, jo reģionālo laikrakstu izdevējus ietekmē gan pieaugošās elektrības un degvielas cenas, gan valsts kopējā politika. Piemēram, patlaban nav zināms, vai presei arī nākamgad tiks saglabāta samazinātā pievienotās vērtības likme un vai būs valsts dotācijas,” norāda Līcis.
Taču viņš uzskata, ka reģionālā prese neizzudīs, bet izdevējiem būs jāpapūlas un jāpielāgojas, lai turpinātu izdzīvot un attīstīties.
SIA “Kurzemes vārds” izpilddirektors Andis Rozītis skaidro, ka tendence mazināties reģionālās preses abonentu skaitam visā Latvijā ir aptuveni vienāda un procentuāli tie ir tikai daži procenti. Viņš uzskata, ka tas saistīts ne tikai ar cilvēku aizceļošanas tendenci, bet arī ar cilvēku nogurumu no lielo ziemas rēķinu maksāšanas.
“Reģionālās preses nozare patlaban ir stabila – tas abonentu skaits, kas samazinājās divu gadu laikā, aptuveni par padsmitu procentiem, tagad ir stabilizējies. Pieprasījums pēc preses izdevumiem mainās atkarībā no cilvēku ikmēneša maksājumiem. Piemēram, piena naudas vai pensijas saņemšanas dienās interesentu skaits palielinās, bet mēnešos, kad jāveic zemes nodokļa maksājumi vai ir citi izdevumi, – samazinās,” norāda Rozītis.
Tāpat novērota tendence, ka mazāk ir uzņēmumu, kas abonē kādu preses izdevumu. Tas skaidrojams gan ar uzņēmumu bankrotu, gan lielāku uzņēmumu atteikšanos no vairākiem preses izdevumiem vai no neabonēšanu vispār.
Rozītis atzīst, ka izdevumu tirāžas samazinās, taču uzņēmums seko jaunākajām tendencēm un uzskata, ka reģionālie mediji pārorientēsies, piemēram, uz interneta portālu attīstīšanu.
“Nākotnē redzam, ka arvien vairāk mūsu saturs internetā būs maksas pakalpojums, jo žurnālistiem par paveikto darbu ir jāsamaksā. Situācija piespiež izdevējus meklēt jaunus veidus, kā turpināt attīstību. Piemēram, patlaban sākam piedāvāt abonēt “Kurzemes Vārda” izdevumu arī elektroniskā formātā,” klāsta Rozītis.
Kā liecina LPIA apkopotā informācija, kopējais reģionālo laikrakstu abonentu skaits aprīļa sākumā ir 60 524, kas ir par 749 abonentiem mazāk nekā martā. Savukārt, salīdzinot ar 2010.gada aprīļa datiem, kopējais reģionālās preses abonentu skaits samazinājies par aptuveni 1469. Lielākais abonentu skaits šī gada aprīlī ir laikrakstiem “Kurzemes Vārds” – 6019, “Druva” – 4815 un “Liesma” – 4658. Kopumā Preses izdevēju asociācija katru mēnesi apkopo informāciju par 19 reģionālajiem preses izdevumiem.
NOZARE.LV
Komentāri