Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Kūlas dedzināšana izraisa dzīvnieku masveida bojāeju

Druva
13:47
19.04.2011
14

Jebkura kūlas dedzināšana izraisa dzīvnieku masveida bojāeju un apdraud sugu daudzveidību, Latvijas Dabas muzejā notikušajā preses konferencē par kūlas ugunsgrēku postošo ietekmi uz vidi sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Viņš aicināja iedzīvotājus kopt savus īpašumus un nededzināt kūlu. Ministrs atgādināja, ka tiem īpašniekiem, kuru zemes netiek pienācīgi apsaimniekotas, jau patlaban ir jāmaksā paaugstināti nodokļi. “Ir doma šos nodokļus vēl pacelt,” atklāja Vējonis. Viņš piebilda, ka aktīvākie kūlas dedzinātāji ir tieši pilsētnieki, kuriem acīmredzot ir mazāka pieredze zemes apsaimniekošanā, savukārt laucinieki pērno zāli dedzina retāk, jo viņi labāk apzinās, kādu postu tas var nodarīt.

Kā norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes botāniķe Agnese Priede, kūlas dedzināšana, pirmkārt, skar zālājus, kas Latvijā ir ierindojami starp apdraudētajām biotopu grupām. Skaidrs, ka līdz ar zālājiem sadeg arī dzīvā radība, kas tajos mīt – ne tikai ērces un kukaiņi, kurus cilvēki atpazīst, bet arī virkne tādu bezmugurkaulnieku, par kuru eksistenci iedzīvotāji nemaz nezina.

Turklāt kūlas dedzināšana Latvijā nemaz nav tradicionāls zemes platību sakopšanas veids, kā daudzi to uzskata, sacīja Priede, norādot, ka pļavas pareizi jākopj, ganot tajās lopus un pļaujot zāli. Viņa vērsa uzmanību uz nepieciešamību mainīt kūlas dedzinātāju attieksmi pret vidi. “Pat zināšana nepalīdz tik daudz kā apziņa,” sacīja botāniķe.

Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Muntis Auns atzina, ka “kūlas dedzināšana ir bijusi visos laikos, taču ir jautājums, vai tā uzskatāma par tradīciju”. Pārlasot dažādus vēstures rakstus, viņš nav radis apstiprinājumu šādas tradīcijas esamībai.

“Pagaidām neesmu par kūlas dedzināšanu neko atradis. Iespējams, ir radies sajukums ar līdumu līšanu,” norādīja vēsturnieks, skaidrojot, ka līdumu līšanas laikā tika dedzināta nevis sausā zāle, bet celmi, velēnas un izcirstie krūmi, turklāt arī šādā gadījumā senlatvieši rūpīgi ievēroja ugunsdrošības pasākumus.

Tāpat vēstures materiālos Auns atradis atsauces par to, ka cilvēki sūdzējušies par zāles trūkumu, līdz ar to secināms, ka pavasaros nemaz nebija kūlas, ko dedzināt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš atzina, ka “kūlas dedzināšana uzņem arvien lielākus apgriezienus”. Saskaņā ar jaunāko dienesta apkopoto informāciju šopavasar pērnā zāle degusi jau 537 reizes, turklāt kūlas ugunsgrēku rezultātā nodegušas sešas ēkas. “Šie skaitļi ir lieli un nopietni,” nobažījies VUGD priekšnieks.

Acīmredzot 500 latu lielais naudas sods, kas draud par kūlas dedzināšanu, iedzīvotājiem nešķiet pietiekami bargs, lai atturētu no šādas rīcības, taču jāatceras, ka par kūlas dedzināšanu var piemērot arī administratīvo arestu, kas nozīmē, ka cilvēkam būs reāli jāiet cietumā, norādīja Āboliņš.

VUGD priekšnieks aicināja cilvēkus gaidāmajās Lieldienu brīvdienās nededzināt kūlu, bet pievērsties saprātīgākām nodarbēm, piemēram, atkritumu savākšanai. Vējonis piebilda, ka brīvdienās vides dienesti pastiprināti kontrolēs kūlas dedzināšanu un nepieciešamības gadījumā arī dosies palīgā ugunsdzēsējiem.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka, dedzinot kūlu, tiek ne tikai apdraudēts cilvēku īpašums, bet arī nodarīts būtisks kaitējums dabai – iet bojā dzīvnieki, kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, sadeg dažādi augi un putnu ligzdas, kurās jau sadētas olas. Tāpat samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē.

Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. “Latvijas krāšņie un sugām bagātie zālāji nav veidojušies dedzināšanas rezultātā, un augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai, tāpēc tas ir nepiemērots, bīstams un bezatbildīgs saimniekošanas veids,” norāda Dabas aizsardzības pārvalde.

Kūlas dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo tur liesmas var izpostīt tieši tās vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir nodibināta.

Kā liecina VUGD apkopotā statistika, šogad Latvijā kūlas ugunsgrēkos jau izdegušas teritorijas vairāk nekā 330 hektāru platībā. Šo ugunsgrēku dzēšanai dienests iztērējis degvielu vairāk nekā 3800 latu vērtībā.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 154 – šopavasar dzēsti Zemgales reģionā, tam seko Rīgas reģions ar 148 pērnās zāles degšanas gadījumiem, bet vismazāk – 45 – kūlas ugunsgrēki fiksēti Vidzemes reģionā. Pilsētās kūla visvairāk dedzināta Rīgā un Daugavpilī, kur šopavasar reģistrēti attiecīgi 95 un 94 kūlas ugunsgrēki.

Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”, kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi