Vācu rakstnieks un dzejnieks Kristians Morgenšterns (1871.-1914.) ir teicis: “Bieži kaut kas jāredz simtreiz, tūkstošreiz,
iekams pirmo reizi to patiešām ieraugām.”
Šī atziņa labi raksturo to, kas var notikt ar cilvēku, līdz pienāk tas brīdis, kad patiesi citā gaismā ieraugām kaut ko jau citkārt ierastu. Tā var notikt arī ar Lieldienu svētkiem.
Katru gadu mēs izejam jeb piedzīvojam kādus gadskārtu ciklus, lielos gada svētkus. Tā ir ar Ziemassvētkiem, Lieldienām, Jāņiem un citiem. Ir mums katram savi individuālie gadskārtējie svētki – vārdadienas, dzimšanas dienas,
vēl ģimenes locekļu un radu, draugu svētki.
Bet pāri visam ir viens jautājums – kas man personīgi no visiem svētkiem palicis, kas uzrunājis, aizkustinājis, kas ir tas, ko bez īpašas piepūles vēl tagad atceros un stāstu citiem? Pat par spīti tam, ka tas ir noticis pirms mēnešiem, pat gadiem. Kristīgajā Baznīcā Lieldienu lielo notikumu var izteikt pat ļoti īsi: „Jēzus Kristus ir augšāmcēlies no nāves! Alleluja!” Bet ko tas nozīmē man? Vai tas jel kaut kā vispār mani aizkustina? Vai esmu to piedzīvojis un izpratis?
Atslēga uz Lieldienu notikumu, Kristus uzvaru pār nāvi ir izsakāma vienā vārdā –
Ticība
jeb kā Baznīcā saka: „Ticības dāvana.” Ticība ļauj ieraudzīt, ka Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir patiess, reāls un dzīvs notikums. Nevis kā dažkārt saziņas līdzekļos dzird sakām:” Šodien ir Lieldienas, kad, kā kristieši uzskata, ir augšāmcēlies Jēzus Kristus, viņu garīgais skolotājs.” To dzirdot, ir vēlēšanās izsaukties:” Kas tad ir Eiropa? Kas ir Rietumu civilizācija ar tās saknēm? Vai tikai patērētājsabiedrība, kas neredz un kurai neinteresē nekas, kas bijis pirms viņiem,
ne arī kas vēl sagaida nākotnē?”
Bībelē ir notikums, kurā Jēzus kādam cilvēkam saka: “..tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajag…”(Lūkas evaņģēlijs 10:41-42). Mums katram, dzīvojot šajā pasaulē, ir bezgala daudz rūpju, bet Ticība mums ļautu ieraudzīt to, kam simtkārt esam jau pagājuši garām. Ticība ļautu aptvert to, kas tad tajās Lieldienās ir tik liels noticis.
Mums, visai tautai, gan tiem, kuri dzīvojam dzimtenē Latvijā, gan tiem, kas dzīvo un strādā ārzemēs, gan tām
saraustītajām ģimenēm, kur kāds ir šeit, kāds ārzemēs, šodien ļoti svarīga ir tieši Ticība. Bet nepārprotiet, nevis abstrakta ticība kaut kam, jo tāda jau ir katram cilvēkam, bet gan ticība Bībelē uzrakstītajam Lieldienu notikumam, tam, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi. Ne tikai savu. Arī tev, man, mums iedevis drošu pārliecību, ticību, ka arī mūsu nāve ir uzvarama! Tu nepaliksi kapā uz mūžīgiem laikiem! Kāds varētu jautāt: “Kas gan man tur par labumu un kas tur svarīgs no tādas ticības? Mani interesē tas, kas notiek šeit un tagad!” Tur jau ir tas svarīgums, ja nāve vairs nav man vislielākais bieds uz pasaules. Ja zinu, ka Kristus no tās ir mans Glābējs, tad taču arī šīs zemes grūtības Dieva, Jēzus spēkā ir uzvaramas. Un te ir nākamais – Ticība iedod man arī Cerību dzīvot un būt še uz zemes. Iedod saturu un jēgu dzīvei jau šeit un tagad!
Jēzū Kristū ir milzīgs spēks. Spēks, kuram desmitām, simtām un varbūt pat vēl vairāk reižu esam pagājuši garām, diemžēl… Lieldienas ir tik ļoti nozīmīgas un svarīgas kristīgajiem kā nevieni citi svētki pēc to satura un nozīmes.
Novēlu daudziem jo daudziem šajās Lieldienās ieraudzīt Lieldienu skaistumu un varenību. Ieraudzīt to, ka nāve nav visspēcīga un neuzvarama, bet ka ir Viens, kurš to ir uzvarējis un kam savā dzīvē ir vērts sekot.
Iegūstot ticību un cerību, jēgu un saturu visam, kas mēs esam un kas mums ir, ieraudzīt to, ko jau it kā bieži, katru gadu, esam redzējuši, bet neesam piedzīvojuši ar sirdi un dvēseli – ka Jēzus ir uzvarējis arī tavu nāvi… Lai izdodas!
Ticības un cerības pilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus vēlot,
Raunas,Dzērbenes un Drustu ev. lut. draudžu mācītājs Edijs Kalniņš
Komentāri