Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kokapstrāde neaprimst. Bet vienmēr vajadzīgs plāns B un C

Jānis Gabrāns
00:00
04.11.2021
6
Balku Krava

Daļa sabiedrības šajā laikā strādā attālināti, bet ražošanā tas nav iespējams, arī kokapstrādē.

Pēdējā gadā daudz dzirdēts par kokmateriālu cenu pamatīgu lēcienu, par loģistikas problēmām, īpaši tiem, kuri produkciju eksportē uz Lielbritāniju. Arī mūsu pusē ir kokapstrādes uzņēmumi, kuriem svarīgs šis tirgus.

Ieriķos esošajam uzņēmumam SIA “Ekju” Lielbritānija nav lielākais tirgus, vairāk produkcijas tiek sūtīts uz Vāciju, Spāniju, tomēr pēc valdes priekšsēdētāja Māra Danieka teiktā, arī viņiem nākas izbaudīt loģistikas problēmas, kas saistītas ar valsti, kura pametusi Eiropas Savienību: “Galvenais sarežģījums, ka uz Lielbritāniju grūti dabūt transportu un konteinerus. Tur ostās esot iestrēguši simtiem tūkstoši konteineru, arī kuģi gaida uz izkraušanu, nav, kur izkraut. Tas rada problēmas, dažkārt paiet krietns laiks, kamēr atrodas konteiners, ko var novirzīt uz Lielbritāniju. Arī to cenas būtiski kāpušas, mums nācies maksāt augstākais par 50 procentiem vairāk, bet informācija vēsta par daudz būtiskāku sadārdzinājumu.”

Ar piegādi uz citām Eiropas valstīm problēmu neesot, jo netiek izmantoti konteineri, bet furgoni ar tentu, tie esot pieejamāki.

Runājot par kokmateriālu cenu, M. Danieks norāda, ka pēdējā laikā tā būtiski samazinājusies. Ja augstākajā atzīmē cena bija sasniegusi 480 eiro par kubikmetru, tagad esot ap 300 eiro. Tas gan vēl neesot kā laikos, kad kubikmetrs maksāja 180 eiro, bet vismaz var elpot.

“No kokmateriālu sadārdzinājuma visvairāk cieta pārstrādātāji, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību,” saka M. Danieks. “Gan tā, gan augošā elektroenerģijas cena, gan piegādes izmaksu pieaugums – viss ietekmē arī gala cenu un pasūtījuma apjomu. Īpaši tas jūtams uz lētākas klases produktiem, jo patērētājs par tiem nevēlas maksāt cenu, kas būtu jāmaksā. Taču produkcijai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbelēm, ietekme mazāk jūtama, tur pasūtītājs, pircējs to pieņem. Protams, kaulēšanās ar lielajām, starptautiskajām tirdz­niecības ķēdēm ir ļoti smaga.”

Pēc viņa teiktā, dažādi tirgi reaģē dažādi: kamēr vienā valstī pandēmija turpinās, citā tā beigusies, tur pieprasījums aug: “Ma­nuprāt, šādos neskaidros apstākļos strādāsim vēl vairākus gadus, tāpēc plānam A, B un C jābūt nemitīgi. Turpinām attīstīties, meklējam jaunus klientus, patiesībā ejam uz priekšu ar straujiem izaugsmes tempiem. Ir attīstības stratēģijas, pie kuras intensīvi strādājam.”

Lielbritānija ir viens no svarīgiem tirgiem arī uzņēmumam “Nordplay” Cēsīs. Valdes loceklis Ģirts Jurševskis stāsta, ka ar Lielbritāniju problēmas loģistikā sākušās jau no gadu mijas, pat pirms tam, kad visi centušies ievest no Eiropas iespējami vairāk, un jau tad ostas bijušas pārslogotas. Tagad nekas nav mainījies, klāt nākusi    konteineru krīze, tie kļūst arvien dārgāki. Viss šai pasaulē ir saistīts, pat ja liekas, ka tas tālu un mūs neskar. Kaut vai notikums ar Suecas kanālā uz vairākām dienām iestrēgušo kuģi, tā sekas izjūt visa pasaules ekonomika, un, iespējams, tās vēl nav pilnībā izzudušas.

Kā pozitīvo faktoru arī Ģ. Jur­ševskis atzīmē kokmateriālu cenu lejupslīdi: “Kāpums nobremzējās augustā, tagad iet uz leju. Gribas, lai tas kritums būtu tikpat straujš kā kāpums, bet tā jau nekad nenotiek. Jebkura posma sadārdzinājums ietekmē gala cenu, rezultātā tas ietekmē ražotāju, kuram sarūk pasūtījuma apjomi. Visu būtībā nosaka pircējs, cik viņš gatavs maksāt par produktu.”

Ja abi uzņēmumi produkcijas ražošanai galvenokārt izmanto skujkokus, SIA“Inerce” strādā tikai ar bērzu, un šīs koksnes cena nav kritusi, saka uzņēmuma līdz­īpašnieks Māris Krūze: “Kok­materiāli jādala divos segmentos, skujkoki un bērzs, kuriem cenas ļoti atšķiras. Ja pirmajiem cenas patlaban krītas, bērzam – nē, un to nosaka vairāki faktori. Arī tas, ka ievest no Krievijas ir sarežģīti, no nākamā gada janvāra jūtami palielināsies izvedmuita no šīs kaimiņvalsts, tas palielina pieprasījumu pēc bērza baļķiem tepat, bet vietējie meži to nespēj apmierināt. Domāju, bērzam cenas šogad nekritīsies, jo pieprasījums lielāks nekā meža resurss. Tā kā strādājam galvenokārt ar mēbeļu ražotājiem, atklāts ir jautājums, cik ilgi viņi turēsies pie dārgā bērza tā vietā, lai pārslēgtos uz osi vai ozolu.”
Runājot par loģistiku, M.Krū­ze norāda, ka Lielbritānija nav viņu tirgus, šīs problēmas neskarot. Tiesa, kopumā uzņēmējs secina, ka šobrīd loģistika netiek līdzi arvien augošajam pieprasījumam un tas ietekmē piegādes termiņus.

M. Krūze norāda uz vēl kādu būtisku problēmu, kas ietekmē produkcijas apjomu, un tas ir kadru trūkums: “Mūsu uzņēmumā trūkst apmēram 30 darbinieku, kas patiesībā ir ļoti daudz. Ja skatāmies objektīvi, tas uzņēmumam nes zaudējumus, jo mēs varētu saražot un pārdot vairāk, tikai nav, kas to izdara. Nevajag jau speci­ālistus, vajag strādniekus, kuri gatavi fiziski strādāt astoņas stundas pēc kārtas. Un tas nav stāsts par to, ka maz maksājam. Problēma tajā, ka cilvēki, kuri jaunāki par 35 gadiem, to vienkārši ne­spēj.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
62

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
31

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi