Nodarbinātības līmenis Latvijā līdz 2020.gadam būs 73%, teikts 26.aprīlī valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas nacionālās reformu programmas projekta “Eiropas Savienība 2020” (“ES 2020”) stratēģijā.
Lai veicinātu darbaspēka pieprasījumu, plānotas strukturālās reformas preču un pakalpojumu tirgos, pilnveidojot mehānismu ārvalstu tiešo investīciju piesaistei uz eksportu orientētām nozarēm, īpaši nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot atbalstu Latvijas komersantiem eksporta apjomu palielināšanai un tirgu dažādošanai, veicinot inovācijas, paaugstinot Latvijas loģistikas un tranzītpakalpojumu konkurētspēju, paātrinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā.
Tāpat līdz 2020.gadam plānots paaugstināt finansējumu pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 331 100 latu. 2010.gadā tie bija 169 200 latu jeb 0,5% no IKP. To plānots panākt, attīstot zinātniskās darbības potenciālu, izveidojot uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformu un atbalstot inovatīvus komersantus.
Plānots arī paaugstināt iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem skaitu ar augstāko izglītību no 54 400 cilvēkiem 2010.gadā līdz 61 100 cilvēkiem 2020.gadā. To plānots panākt, modernizējot augstāko izglītību, modernizējot šo iestāžu tehnisko bāzi un uzlabojot studiju kvalitāti.
Tiks arī samazināts skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars – no 15,2% jauniešu 2010.gadā līdz 13,4% jauniešu 2020.gadā. To plānots panākt, nodrošinot pamata un vidējās izglītības pieejamību un ieviešot modernas mācību metodes.
Līdz 2020.gadam līdz 21% tiks samazināts nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars, kas 2010.gadā bija 21%, bet 2015.gadā plānots 25%. Lai to paveiktu, plānots mazināt ienākumu nevienlīdzību, sociāli aizsargāt ģimenes ar bērniem, veicinot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalību darba tirgū, kā arī mazinot diskriminācijas draudus un stereotipus.
“ES 2020” stratēģijā arī minēts, ka līdz 2016.gadam tiks samazināts siltumenerģijas patēriņš ēkās no pašreizējā patēriņa 220-250 kilovatstundas par kvadrātmetru uz 195 kilovatstundām par kvadrātmetru gadā, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kilovatstundas par kvadrātmetru gadā. Mērķis ir sasniedzams, ja tiks turpināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un sabiedriskā sektora ēku renovācijas programma.
Savukārt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020.gadā sasniegs 40%, kas 2008.gadā bija 29,9%. Tiek plānots, ka 2020.gadā hidroenerģija veidos 57%, no biomasas ražotā elektroenerģija – 24%, bet vēja enerģija – 18% no kopējās elektroenerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Latvijas nacionālo reformu programmu sagatavoja ar ekonomikas ministra rīkojumu īpaši izveidota darba grupa, kuras sastāvā darbojās EM, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
NOZARE.LV
Komentāri