Šogad vēl pirms ugunsnedrošā perioda sākumā Latvijas mežos reģistrēti jau 29 meža ugunsgrēki, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.
Viņa norāda, ka kopējā uguns skartā meža platība ir 21,4 hektāri, tostarp 5,1 hektārs jaunaudzes.
Kā ziņots, ar 28.aprīli Latvijas mežos noteikts ugunsnedrošais periods.
Pirmais meža ugunsgrēks reģistrēts jau 4.aprīlī Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā Smiltenes novadā.
“Patlaban lielākais meža ugunsgrēku skaits ir reģistrēts Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā, kur ir reģistrēti 14 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 3,8 hektāri, bet vislielākais šī pavasara meža ugunsgrēks bijis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur izdega mežs desmit hektāru platībā,” stāsta Šulce.
Pēc viņas teiktā, pirmo meža ugunsgrēku iemesls parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos lielākoties bojā iet jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.
“Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka meža ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni,” uzsver Šulce.
Kā skaidro Šulce, meža ugunsnedrošajā laikposmā VMD dežūrē ugunsnovērošanas torņos, lai savlaicīgi būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks.
“Tāpēc svarīgi, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo VMD mežniecību, netiktu veikt nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju,” atzīmē Šulce.
Tāpat meža īpašniekiem esot jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Meža īpašniekiem arī jāatceras, ka viņa pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā.
VMD pārstāve arī atgādina, ka, lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no šodienas, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību.
Uzturoties mežos un purvos aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas un braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem.
Jau ziņots, ka kopumā 2010.gada meža ugunsnedrošajā laikposmā VMD nodzēsis 78 hektārus meža, bet pavisam uguns apkarota 104 hektāru platībā. Ugunsnedrošās sezonas laikā katru dienu vidēji dzēsts pushektārs meža.
Perioda laikā pērn ugunsgrēki izcēlušies 314 reizes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir gandrīz 2,5 reizes mazāk, kad pavisam tika dzēsti 882 meža ugunsgrēki un uguns bija skārusi 455 hektārus meža.
Visvairāk meža ugunsgrēku bijis Dienvidlatgales virsmežniecībā, kur reģistrētas 98 ugunsnelaimes. Savukārt Rīgas reģionālajā virsmežniecībā pērn reģistrēti 94 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 26,1 hektāra apmērā.
LETA
Komentāri