Saulainajā sestdienā, kad notika Vislatvijas Lielā talka, aktīvi darbi bija arī vēsturiskā Cēsu rajona novados. Daudzi šajā dienā sakopa savu māju un pagalmu, bet netrūka entuziastu, kuri vēlējās strādāt publisko teritoriju kopšanā.
Cēsu novadā talkai bija pieteiktas 15 vietas, aktīvi darbi notika arī citos novados. Plaša talka norisinājās Eduarda Veidenbeuma muzejā “Kalāči”, kur čakli strādāja Priekuļu novada pašvaldības kolektīvs. Muzeja apkaimē rūca motorzāģi, kūpēja dūmi, tika tīrīts, posts, stādīts.
Talcinieku rindās bija arī novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, kura atzina, ka šogad talkai likti jauni akcenti: “Sapratām, ka pietiek vienmēr lasīt atkritumus, jo talkotāji taču nepiemēslo. Nolemts paveikt kaut ko paliekošāku. “Kalāči” ir novada vienīgais muzejs, un te talcinieku rokas ir īpaši nepieciešamas. Vēlme pastrādāt “Kalāčos” bija liela, cilvēki gribēja nākt un darboties.”
Novada talkas koordinators Jānis Sirlaks pastāstīja, ka darbi notiek arī citviet, tostarp, tiek vākti arī atkritumi. Bērnudārzs “Mežmaliņa” rīkoja kopīgu talku ar audzēkņiem un viņu
“Apsveicamu iniciatīvs parādīja vairākas ģimenes, kas kopā ar radiem un draugiem apņēmās sakopt dažas īpaši piedrazotas vietas. Iedevām maisus, un viņi strādā. Tas ir labs piemērs arī citiem,” teica J. Sirlaks.
Kāda Liepas novada iedzīvotāja uzdāvina 40 kastaņus, ko izaudzējusi savā piemājas dārziņā, talcinieki tos iestādīja “Kalāču” apkaimē.
Muzeja vadītāja Linda Ķīse pastāstīja, ka plašāka talka “Kalāčos” notiek
jau otro gadu. Pērn darbos iesaistījās Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Sertifikācijas un testēšanas centrs, bet šogad
pirmo reizi te strādāja novada talcinieki
“Iniciatīva nāca no novada vadītājas, mēs to labprāt atbalstījām, izveidojās ļoti laba sadarbība. Kad šāds kolektīvs ķeras pie darba, rezultāts uzreiz ir jūtams, pašu spēkiem to nespējam,” teica L. Ķīse.
Talkas dienā labu dāvanu saņēma Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas “Sarkaņi” bērni, jo pašvaldības darbinieki tur uzstādīja jaunu bērnu spēļu laukumu.
Cēsu novada tika strādāts 15 vietās, sakopojot pilsētas kapus, parkus un citas publiskās vietas. Cēsu novada talkas koordinatore Inta Ādamsone lēš, ka talkas dienā piedalījās apmēram 500 cilvēki, bet jau iepriekš sev uzticēto teritoriju sakopšanā iesaistījās vairāku skolu kolektīvi
“Šogad atkritumu maisu savākts mazāk, bet trīs gadus esam cītīgi strādājuši, un pilsēta kļuvusi tīrāka. Diemžēl jāatzīst, ka cilvēki joprojām rīkojas cūcīgi,
publiskās vietas pilnas tukšām pudelēm, tukšām čipsu pakām un sadzīves atkritumiem un priekšmetiem. Talcinieki savāca vairākus televizorus, trīs no tiem Vācu kapos, tika aizvākta viena vanna un liels skaits ar automašīnu riepām. Vai tiešām cilvēki nezina, ka Cēsīs ir šķiroto atkritumu laukumi, kur to visu var nodot? Tas būtu daudz vieglāk, nekā vest un izgāzt dabā,” teica I. Ādamsone.
Talkā redzētais pastiprinājis aizdomas, ka daudzu privātmāju īpašniekiem joprojām nav noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem un viņi atkritumus cenšas nogrūst kaut kur citur, veidojot nesankcionētas izgāztuves. Pašvaldība veiks pārbaudes, lai konstatētu līgumu esamību.
Kā allaž nopietns darbs bija uzticēts Instruktoru skolas kolektīvam, tas strādāja
bijušā Sarkanā Krusta slimnīcas teritorijā Gaujas ielā 88. Viņi kopīgiem spēkiem ar citiem entuziastiem centās iztīrīt otrās nodaļas ēku, aizvācot no tās vecās mēbeles un citas drazas, kā arī sakopjot teritoriju ap namu. Pārējā teritorijā sakopšanas darbos iesaistījās arī biedrības “Sociālā līdzatbildība”
projektā “Brīvprātīgais darbs kā sociālās iekļaušanas instruments” iesaistītie
jaunieši.
I. Ādamsone teica paldies organizācijām, kas piedalījās kopējā talkā -“SEB Unibanka”, “Latvijas Gāze”, “Baltikums”, banka “Citadele”, “DATNET IT” un citām.
“Apsveicama privātmāju īpašnieku iniciatīva, cilvēki sakopa tuvāko apkaimi. Te var minēt tos, kuri Mazās Līgatnes ielas graviņā lasīja atkritumus. Pavasara sākumā pašvaldība tur izcirta krūmus,
pavērās nepievilcīgs skats,
privātmāju iedzīvotāji kopīgiem spēkiem graviņu iztīrīja. Būtu labi, ka citu gadu šādu privāto iniciatīvu būtu vairāk,” teica I. Ādamsone.
Pēc labi padarīta darba talkotāji Cēsīs Rožu laukumā pulcējās uz mielastu, lai baudītu garšīgu putru, ko gatavoja Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola, bet mielastam produktus sagādāja piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Straupe”, SIA “Maxima Latvija”, SIA” Locus”, SIA “Ažiņa komercfirma
Markets” , SIA Beatus, veikals „Solo”. “Cēsu alus” uzslēja teltis, kur patverties no vēja, bet jauniešu dome talkotājiem organizēja interesantas aktivitātes un
atrakcijas.
Domājot jau par nākamo gadu, I. Ādamsone saka, ka būtu jāmaina stratēģija: “Trīs gadus esam vākuši atkritumus,
šādas talkas vairs nevajadzētu. Labāk būtu spēkus veltīt kādas teritorijas labiekārtošanai, atstājot kādu paliekošu vērtību.”
Dabas aizsardzības pārvalde aicināja Lielās talkas laikā līdzdarboties Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sakopšanā. Vecākais valsts vides inspektors Jānis Bušs ar dažiem domubiedriem strādāja Kvēpenes pilskalna apkaimē. Viņš norādīja, ka atsaucība no citiem bijusi minimāla, tāpēc darbojušies savā pulciņā, padarot daudz labu darbu. Kad “Druva” satika talkotājus, viņi uzstādīja putnu būrīšus, tā rūpējoties arī dzīvo radību. J. Bušs pastāstīja, ka talkas
laikā no aizaugumiem attīrīts Rūsiņkalna skatu laukumu, no kura tagad paveras plaša aina. Attīrītas gājēju takas uz avotu, alu, jo ziemā tām pārkrituši koki.
“Savācām atkritumus Kvēpenes ūdens tūristu apmetnē, piepildījām14 maisus. Apbrīnojama cilvēku prasme visu piecūkot! Satikām makšķerniekus, lūdzām pacelt dažas pudeles, diemžēl mūsu aicinājums kaut nedaudz iesaistīties talkā nerada dzirdīgas ausis,” teica J. Bušs.
Jānis Gabrāns
Komentāri