Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pārdomas krustcelēs

Druva
12:39
03.05.2011
67
Img 6487

Viņi ir septiņi ļoti nopietni 19 gadus veci jaunieši. Par Latvijas neatkarības atjaunošanu viņi dzirdējuši tikai no vecākiem un vēstures stundās. Šovasar viņi stāvēs krustcelēs, lai izvēlētos dzīves ceļu.

Raunas vidusskolas 12.klases audzēkņi Linda Ozola, Kalvis Matjušenoks, Sintika Ķēniņa, Ginta Vītola, Juta Āboliņa, Vladislavs Cveks un Jānis Strazdiņš šodien domā par rītdienu un savu vietu.

“Nopietni, klusi, jūtas apmulsuši, jo drīz jābeidz skola, jāizvēlas, ko darīt tālāk. Šis ir viņu laiks, viņu krustceles,” tā savējos raksturo audzinātāja Zita Neimane.

Vladislavs vēlas kļūt par pavāru, Kalvis par automehāniķi, Sintija gribētu būt friziere un studēt uzņēmējdarbību, Jānis savu dzīvi grib saistīt par mākslu, Linda iecerējusi braukt uz Ameriku, strādāt pie radiem viesnīcā, mācīties, Ginta gribētu dzīvot lielā pilsētā, viņu interesē valodas. Citi vēl savus nodomu neatklāj. “Ja nu nepiepildās,” nosaka Juta.

Lai kur aizvedīs dzīves ceļi, katram spēkavots būs kāda mīļa vieta dzimtajā pagastā.

Gintai tas ir avotiņš, Lindai

pie mājas katram bērnam vecāku stādītie koki, Sintija mežs pie mājas, Vladislavam vieta pie ezera, Jānim upīte, kas ietek jūrā.

“Nav jau Latvijā slikti. Var teikt, ka ekonomiski slikti, bet, kad redzam, kā iet citur pasaulē, nav pamata sūdzēties. Droši vien kaut kad būs labāki laiki,” saka Ginta. Runājot par savu zemi, jaunieši

stāsta par sakopto un tīro vidi, cilvēkiem. “Pēdējos gados Raunā daudzkas notiek, daudz kas tiek uzlabots, labiekārtots, lai būtu labāk. Mums ir jauka vidusskola,” saka Juta, bet Linda atzīst, ka

Drustos cilvēki ir aktīvāki. Vairāk grib nākt kopā dažādos pasākumos, kopā kaut ko darīt.

“Klasē esam tikai septiņi. Diemžēl neviens neuzņemas iniciatīvu, lai ko kopā darītu. Katram savas intereses,” par klasesbiedriem saka Juta.

Kādu jaunieši redz Latviju pēc gadiem? Visi ir vienisprātis, ka dzīve te būs

labāka, būs darbs un katrs atradis savu vietu. “Varai vairāk vajadzētu domāt par tautu, nevis tikai par sevi. Arī citās valstīs daudz kas slikts notiek, bet, šķiet, pie mums atšķirība starp varu un tautu ir lielāka,” domās dalās Ginta.

Par dzīves mērķu meklēšanu citās zemēs jaunieši pauž pārliecību, ka jāizmanto iespējas. Jānis vēlas studēt Anglijā, Linda strādāt Amerikā. “Ja tur labs darbs, alga, kāpēc gan nepastrādāt, nopelnīt naudu studijām vai savam uzņēmumam,” saka Linda. Viņa ir pārliecināta, ka pēc kāda laika, pastrādājusi Amerikā, atgriezīsies.

Zita Jermacāne pastāsta, ka iepriekšējās audzināmās klases absolventiem patlaban ārzemēs strādā trīs. Bijuši vairāki, atgriezušies un atraduši darbu Raunā. “Kam ir izglītība, vieglāk atgriezties,” saka skolotāja un atzīst: “Ārzemes dos iespēju pieredzi, prasmes, ko te neiegūtu. Visiem būtu jāpadzīvo citā zemē, kultūrā, lai novērtētu to, kas ir te, Latvijā. Vienmēr jau liekas, ka te

nekā nav, neredzējis, kā ir citur, grūti apjaust to, kas ir paša zemē.

Arī tepat,

darbu var atrast. Tikai te

nemaz tās zemenes tā lasīt negribas, it kā kauns, bet tur neviens neredz. Runājot par lielo algu ārzemēs, neņemam vērā, kā tur dzīvojam. Vai te būtu ar mieru dzīvot vagoniņā vai pa četriem istabā, strādāt ilgas stundas? Mums pietrūkst pašvērtības.

Tā var darīt kādu laiku, bet jāapzinās, ka varam vairāk.

Diemžēl ir jaunieši, kuri aizbrauca uz ārzemēm, gribētu atgriezties, bet nav naudas ceļam. Priecājos par tiem, kuri

pastrādā ārzemēs, atgriežas, studē, atrod Latvijā darbu.”

Linda piebilst, ka ļoti cer – nebūs grūti atgriezties.

“Varētu strādāt arī Latvijā, bet ārzemju pieredze tomēr noderīgāka. Radinieki neatgriezīsies Latvijā, viņi jau ieguvuši ASV pilsonību. Ciemos atbrauc ļoti reti,” stāsta Linda.

Domājot par nākotni, jauniešos ir neziņa, arī šaubas par izvēles pareizību. Diemžēl Latvijā ir daudzi, kas ieguvuši izglītību, bet darba nav, nākas to meklēt citur.

Kur viņi dzīvos strādās pēc gadiem desmit, divdesmit, šodien neviens nevar pateikt. Ne jau visi aizklīdīs pasaulē, gan jau kādu viņiem satiksim tepat Raunā, Drustos vai citviet Latvijā. Izglītoti un strādīgi cilvēki visur vajadzīgi.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
33

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
56

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
412

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi