Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Leģendārā kinooperatora un fotogrāfa Jāņa Doreda fenomens Cēsīs

Druva
14:33
05.05.2011
10
Fen

Pirmo reizi Latvijā, iespēja iepazīties ar leģendārā kinooperatora un fotogrāfa Jāņa Doreda darbu un dzīvi, kas bagāta neparastiem piedzīvojumiem. Izstādē „Leģendārais kinooperators un fotogrāfs Jānis Doreds (1881-1954)” eksponēti viņa fotouzņēmumi, viņam piederējušās kara korespondenta lietas, dokumenti un foto. Bet stāsts par profesiju, mīlestību Jāņa Doreda un viņa sievas Elizabetes vēstulēs, tiks stāstīts ar Dzintras Gekas filmu „Džona Doreda sala”(2007).

Jānis Doreds (1881 – 1954) – leģendārs latviešu filmu reportieris, dēvēts par latvieti ar lauvas dūšu un bērna sirdi. Viens no divdesmitā gadsimta pirmās puses visvairāk respektētajiem filmu hronikas reportieriem ir dzimis Cēsīs. Pasaulē iepazīts kā „Pathe News” un „Paramount News” reportieris. Viņš bija vienīgais ārzemnieks, kurš nelegāli nofilmēja Ļeņina bēres Maskavā (1924.), par kuru pasaules, arī Latvijas, presē parādījās sensacionāli virsraksti: „Visvairāk arestētais filmoperators Eiropā”, „Džons Doreds ir Gibraltārā pēc 4 nedēļu pavadīšanas [Spānijas] cietumā…”. Latvietis, kuram pasaule bija „kabatā”, vienmēr pa rokai turēja pasaules valstu un reģionu kartes, kuģu un dzelzceļa līniju shēmas. Labas pazīšanās politiķu aprindās un žurnālistu vidū nodrošināja informācijas pieejamību.

Izstāde „Leģendārais kinooperators un fotogrāfs Jānis Doreds (1881-1954)” ir vēl viens stāsts par Jāni Doredu. Par latvieti un cēsnieku pasaulē. Izstāde apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās Pils 3.stāvā līdz 2011.gada 1.septembrim.

Viena no izstādes autorēm, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste krājuma uzskaites jautājumos Dace Cepurīte atzīst, ka cēsnieka Jāņa Doreda darbs un dzīve no malas skatoties ir kā aizraujošs piedzīvojums, kas rosina dzīvot azartiski.

Fotovēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, šīs izstādes līdzautors Pēteris Korsaks min, ka ir noiets garš ceļš, lai sabiedrību varētu iepazīstināt ar latvieša Jāņa Doreda dēkaino dzīvi. ”20. gs. 70.gadu vidū, veidojot pirmo nopietno latviešu fotogrāfijas vēsturei veltīto izstādi, aicināju atsaukties fotogrāfu radiniekus, kuri varētu sniegt jelkādu informāciju par viņiem, jo atšķirībā no rakstniekiem ziņas par fotogrāfu dzīvi enciklopēdijās ir daudz skopākas. Par laimi, atsaucās Emīlija Švarca kundze, kura man uzdāvināja nelielas, pastkartes formāta Doreda oriģinālfotogrāfijas un iedeva Jāņa Doreda dēla Eižena adresi Amerikā. Uzrakstīju vēstuli, bet atbilde nesekoja. Emīlijas dāvinājums manās acīs bija zelta vērts, bet īsti Jāņa Doreda dzīves stāsts „nedevās rokās”. Tā es palaikam pacilāju, papētīju fotogrāfijas un noliku atpakaļ plauktā. Tie bija jau 80. gadi, kad pazīstamais režisors Ansis Epners man iedeva izlasīt nelegāli ievesto Elizabetes Doredas grāmatu „Zeme man ir apaļa”. Nu man pavērās Jāņa, pasaulē viņu sauca par Džonu, dzīves dēkas pilnā krāšņumā. 2004.gadā Jāņa Doreda dēls Eižens atbrauca uz Latviju un uzdāvināja Rīgas Kino muzejam tēva personīgās mantas. Tā jau bija bagātība, un, saliekot visu kopā, varēja tapt izstāde. Tik garš ceļš bija jānoiet, lai sabiedrību varētu iepazīstināt ar latvieša Jāņa Doreda dēkaino dzīvi,” stāsta Pēteris Korasaks.

Izstādē izmantoti materiāli no fotovēsturnieka Pētera Korsaka, kinorežisoru Dzintras Gekas, Andreja Feldmaņa personīgā arhīva; Latvijas Valsts Vēstures arhīva; Rīgas Kino muzeja un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīviem. Izstādes autori – Dace Cepurīte un Pēteris Korsaks. Mākslinieki: Dainis Andersons un Raitis Jelevičs. Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Jāatzīmē, ka Cēsu Mākslas dienu ietvaros, Cēsu Jaunajā pilī 7.maijā plkst.14 notiks kinolektorijs par Jāni Doredu “Trakais latvietis ar lauvas dūšu un bērna sirdi”, kurā tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma „Džona Doreda sala”(2007). Pirms filmas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistes Daces Cepurītes komentāri „Vai Jāņa Doreda tēvs bija Dāvis Mellais?” un fotovēsturnieka Pētera Korsaka versijas „Ko (ne)izdevās uzzināt par J. Doredu 1970-tajos gados.

Laika gaitā tapuši dažādi stāsti par Jāni Doredu (1881-1954). E. Doredas grāmatā „Zeme man ir apaļa. Filmu reportiera latvieša Jāņa Doreda dēkas un piedzīvojumi”, izdota Norvēģijā 1955. g., latviešu valodā Stokholmā 1957.g., Rīgā 1993.g. Kinorežisora A. Feldmaņa raksts par J. Doredu enciklopēdijā „Teātris un kino biogrāfijās” (1.sēj., 1999.g.).

Savukārt, 14.maijā, Starptautiskajā Muzeju naktī, kino stāsts par leģendāro 20.gadsimta filmu reportieri, cēsnieku Jāni Doredu „Džona Doreda sala”, būs skatāms brīvdabas kino Pils dārzā, un izstāde „Leģendārais kinooperators un fotogrāfs Jānis Doreds (1881-1954)” iekļauta arī Muzeja nakts programmā.

Daiga Janševska

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Tik būtiskā sekunžu vērtība

06:58
24.07.2024
8

Orientēšanās sacensību starptautiskajā kalendārā sākušies galvenie notikumi, un Latvijas izlases krāsas aizstāvējuši gan juniori, gan pieaugušie. Izlasēs arī Cēsu novada orientieristi. Pastāvēt un mi8rkli padomāt Skotijas galvaspilsētā Edin­burgā aizvadīts Pasaules čempionāts orientēšanās sportā sprinta distancēs, un Sandra Grosberga uzrādījusi līdz šim visu laiku labāko rezultātu Latvijas orientēšanās vēsturē sievietēm sprinta distancē, izcīnot 11.vietu. Pati gan […]

Volejbola svētki Cēsīs

10:50
23.07.2024
43

Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos aizvadīts Latvijas čempionāta “DEPO Open 2024” trešais posms, kas bija arī otrais Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) posms. Trīs dienu garumā 43 pāri vīriešu konkurencē un 28 sieviešu konkurencē cīnījās par godalgām. Vīriešu konkurencē laukumā redzējām arī Tokijas Olim­pisko spēļu ceturtās vietas īpašniekus Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču. Jau rakstījām, […]

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
70

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
70

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
109

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
60

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
22
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi