Cēsniece Guna Bērziņa, atgriežoties no ceļojuma pa Indiju, atveda vairāk nekā tūkstoš fotogrāfiju. Apmēram desmitā daļa no tām tagad apskatāma rehabilitācijas centrā “Līgatne”.
Fotogrāfiju autore izstādes atklāšanā klātesošos cienāja ar indiešu stilā pagatavotu tēju, kas mazliet smaržoja pēc piparkūkām. Turpat dūmoja smaržu kociņi, skanēja tempļu mūzika.
“Ne tikai
Indiju, bet daudzas un sākotnēji svešas zemes es cenšos sajust. Tajā man palīdz noskaņas izprašana. Ieklausos turienes skaņās, baudu garšas un smaržas. Svešo zemju smaržu jau sajūtu niansēs, zinu, ka atšķirīgi smaržo Stambulas tirgus un tirgus Marokā. Indija ir tā zeme, kas neatstāj vienaldzīgu,” stāstīja Guna Bērziņa un piebilda, ka ierasti no ceļojumiem atved līdzi emocijas, atmiņas, kuras vēl mēnešiem ilgi var izgaršot. Vislabāk to iespējams darīt, apskatot fotogrāfijas.
“Kāpēc šoreiz vēlējos bildes parādīt citiem, pat nezinu. Bija iespēja tās rādīt Cēsīs, tās cilvēkus uzrunāja, un tagad tās apskatāmas Līgatnē. Ja kādu vēl interesēs mana Indijas noskaņa, tad labprāt tās rādīšu arī citviet,” tā Guna un rādīja, kādu ieraudzījusi saullēktu pār Gangu, kā viņa ieraudzījusi cilvēkus, kas rosās hinduistu svētajā pilsētā Varanasi, un kā dzīves garšu un mieru bauda vietējie un atbraucēji Keralā.
“Nekad neesmu vēlējusies sevi ielikt bildes centrā. Man svarīgi sabildēt simtiem turieniešu seju un lietu, kas vēlāk man atsauc atmiņā patieso ceļojuma vērtību,” tā Guna.
Kāpēc šā gada ziemā viņa devusies tieši uz Indiju?
“Draugi paaicināja,
bet laikam kaut kas vēl uzrunāja. Indija pasauca ciemos,” smejas Guna, atzīstot, ka šī zeme, kas ir milzīga- plaša, blīvi apdzīvota, kurp var doties pat sarunu terapijā, jo indieši satikto vienmēr uzrunās, nevienu neatstāj vienaldzīgu.
“Katrs ieraudzīs to, ko vēlas – viens mieru, cits kņadu, dažs apskaidrību, kāds netīras ielas, kurās jāizdzīvo tūkstošiem cilvēku. Taču ceļojums uz Indiju noteikti nebūs veltīgs. Šī valsts vienaldzību nepieļaus,” sacīja fotogrāfiju autore.
Guna “Druvai” atklāja, ka viņas pamatnodarbošanās dzīvē vienmēr bijusi mācīšanās. Arī pašlaik viņa apgūst jauno Cēsu Mūžizglītības centrā, meklē atbildes uz daudziem sev svarīgiem jautājumiem. Guna ir daudz fotografējusi – kāzas, izklaides un korporatīvos pasākumus, pirms pāris gadiem bijusi grāmatvede.
“Ko daru pašlaik? Dzīvoju nost,” noteica Guna, bet bija skaidrs, ka pavisam drīz viņa atkal dosies ceļā. Iespējams, uz Himalajiem, bet varbūt uz Āfriku vai arābu zemēm.
“Lai fotografētu un parādītu visu, kas atšķirīgs šajā pasaulē. Taču šoruden braukšu uz Toskānu tajā laikā, kad novāc vīnogas. Tās būs garšīgas sajūtas, tur būs daudz sviedru. Vīnogu novākšana esot ļoti smags darbs. Gribu piedalīties un bildēt,” sacīja Guna Bērziņa.
Ilze Kalniņa
Komentāri