Maija otrajā dekādē Latvijā valdīja vēss laiks un lietus, kā rezultātā dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 2,5 reizes lielāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
12.maijā nokrišņus pirmie sagaidīja Latvijas rietumu un centrālie rajoni. Turpmāk, līdz pat 18.maijam, lietus aptvēra Latvijas lielāko daļu, vietām līstot gana intensīvi un ilgstoši.
Vislielākais dekādes nokrišņu daudzums bija atsevišķās vietās Latvijas centrālajā un austrumu rajonā – Kalnciemā pārsniedzot dekādes normu 4,6 reizes, Alūksnē – 3,6, bet Pļaviņās – 3,4 reizes. Arī mazākais dekādes nokrišņu daudzums, kāds bija Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Salacgrīvā, bija 1,5 reizes lielāks par normatīvo.
Perioda laikā vislielākais nokrišņu daudzums tika novērots 13.maijā un 14.maijā, kā arī 16.maijā. Vairākās vietās šo diennakšu nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu. Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums bija Kalnciemā 14.maijā un 16.maijā – 30 milimetri, kas ir līdzvērtīgs gandrīz divām dekāžu normām. Tikpat daudz 14.maijā nolija arī Saulkrastos. Vietām tika reģistrēts arī pērkona negaiss.
Maija otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,2 grādus augstāka par normu. Perioda pirmās dienas vēl pagāja anticiklona ietekmē, līdz ar to diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija piecus grādus, atsevišķās teritorijas vietās – sešus un pat septiņus grādus virs normas. Dienā iekšzemes rajonos gaiss sasila līdz plus 22, plus 25 grādiem, Jelgavā līdz gandrīz plus 26 grādiem. Vēsāks bija piekrastes rajonos, kur atkarībā no vēja virziena diennakts maksimālā gaisa temperatūra svārstījās plus 16 līdz plus 24 grādu robežās.
No 14.maija līdz 18.maijam laiks kļuva vēsāks, un diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākajā teritorijas daļā jau bija vienu līdz trīs grādus zem normas, dienā gaisam sasilstot lielākoties tikai līdz plus 11, plus 15 grādiem.
Siltākas gaisa masas Latvijā atkal ieplūda dekādes pēdējās dienās, paaugstinot gaisa temperatūru kopumā Latvijā divus grādus virs normas un dienā sasildot gaisu lielākoties līdz plus 19, plus 22 grādiem.
Naktis maija otrajā dekādē vēl bija dzestras. Lai gan gaisā salnas netika novērotas, zāles virskārtā tās, gan vietām un ne katru nakti, bija līdz pat dekādes beigām.
Vējš dekādes pirmajā pusē pārsvarā bija rāms, brāzmās tikai retumis pārsniedzot 10 metrus sekundē (m/s). Stiprāks tas kļuva perioda otrajā pusē, brāzmās vislielāko ātrumu – 18 m/s – sasniedzot 18.maijā Rēzeknē.
LETA
Komentāri